Gulbenē daudzdzīvokļu mājās peļu un žurku ķeršanai galvenokārt izmanto pārbaudītus un nekaitīgus palīgus – slazdus un kaķus.
Gulbenē daudzdzīvokļu mājās peļu un žurku ķeršanai galvenokārt izmanto pārbaudītus un nekaitīgus palīgus – slazdus un kaķus. Šī problēma arvien aktuāla ir rudenī, kad grauzēji vēlas pārlaist ziemu siltumā, meklējot barību cilvēku mītnēs.
Natālija, kas dzīvo daudzdzīvokļu namā Skolas ielā, laikrakstam saka, ka virtuvē slazdā regulāri noķer divas peles dienā. Viņa prāto, ka pagrabā cīņai ar grauzējiem ar slazdiem vien neko daudz līdzēt nevarēs. Vajadzētu grauzējiem nolikt ēsmu – indi. Taču pašai to darīt bail. Natālija atzīst, ka apskauž kaimiņus no pretējā dzīvokļa, kam ir kaķis. Kaimiņi stāstot, ka tas aizbaidot visas peles no dzīvokļa. Grauzēji jūtot kaķa smaku un nenāk iekšā dzīvoklī. Natālija arī apsver, vai nebūtu prātīgi iegādāties kaķi.
Gulbenes domes izpilddirektors Gvido Stucka informē, ka mūsdienās deratizācija (žurku, peļu un citu grauzēju iznīcināšana) vairs nav obligāta, izmantojot speciālu dienestu palīdzību, kas izmaksā dārgi. “Tagad sabiedrība kļuvusi demokrātiskāka. Ja iedzīvotāji uzskata, ka peles un žurkas ir jāiznīcina, tad jārēķinās ar papildu izmaksām. Var paši parakstīt līgumu ar firmu, kas iznīcinās grauzējus, vai arī uzticēt šā līguma parakstīšanu firmai, kas apsaimnieko namu,” saka G.Stucka.
Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiāles epidemioloģe Jekaterina Turka klāsta, ka grauzēji izplata vairākas cilvēkam bīstamas infekcijas slimības – mēri, leptospirozi, trakumsērgu, trihinelozi. Tāpēc grauzēji obligāti ir jāiznīcina. J.Turka pieļauj, ka iedzīvotāji paši baidās lietot indi grauzēju iznīcināšanai, tāpēc arī izmanto slazdus vai cer, ka grauzējus iznīcinās kaķi. Gulbenē ar deratizāciju profesionāli nodarbojas SIA “Derat-VIJ”, tajā laikraksts noskaidroja, ka pagaidām nav saņemti pieteikumi pilsētas daudzdzīvokļu māju atbrīvošanai no grauzējiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes epizootoloģe Irēna Zvanere saka, ka ar slazdu un kaķa palīdzību vien grauzējus nepieveikt. Kaķus turklāt profilaktiski obligāti jāvakcinē pret trakumsērgu, jo tie var noķert ar sērgu slimu grauzēju un inficēties no tā.
“Domāju, ka iedzīvotāji tomēr izmanto grauzēju indi, kas nopērkama veterinārajās aptiekās. Es pati tā daru. Tās ir tabletes, ko notieku tā, lai grauzēji tiktu klāt, bet kaķi – ne. Piemēram, ielieku indi vecā katlā, virsū uzliek vāku un smagu akmeni, bet atstāju vaļā mazu spraugu, pa kuru var iekļūt pele vai žurka. Apēdot indi, grauzējs turpat arī paliek,” saka I.Zvanere.
