Otrdien valdībā izlemts, ka pašvaldību komiteju sēdēm jābūt atklātām. Austrumvidzemes pilsētu vadītāji dažādi uztver nostādni par atklātām komiteju sēdēm pašvaldībā.
Otrdien valdībā izlemts, ka pašvaldību komiteju sēdēm jābūt atklātām. Austrumvidzemes pilsētu vadītāji dažādi uztver nostādni par atklātām komiteju sēdēm pašvaldībā. Laikraksts to uzzināja, izvaicājot Gulbenes , Alūksnes un Madonas domes priekšsēdētājus.
Gulbenes domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs sacīja, ka ideju par atklātām komiteju sēdēm pašvaldībās vērtē negatīvi, taču ne tāpēc, ka viņam būtu pretenzijas pret žurnālistiem. “Komiteju sēdēs risinām darba jautājumus, lemjam par personālijām, izsakāmies, analizējam. Tas ir cilvēktiesību jautājums. Ja skaram to, tad jāpārskata pieeja virknei lietu, ir jāmaina vairāki likumi. Tēlojot demokrātiju, atklātību, ieslīgstam nevajadzīgā populismā,” saka N.Stepanovs.
Viņš pauž, ka ceturtdien Gulbenē viesosies pašvaldību ministrs Ivars Gaters, kam noteikti lūgšot skaidrot, kā praktiski izpildāma komitejas sēžu atklātības nodrošināšana domē, vienlaikus nepārkāpjot citus likumus.
Madonas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters pozitīvi vērtē lielāku atklātību pašvaldībās. “Esmu piekritējs šādam principam. Līdz šim domes sēdes jau bijušas atklātas, nu tādas būs arī komiteju sēdes. Tā ir izšķiršanās – kā ģenerēt darba ideju, lai starppriekšlikumi netiktu uztverti kā nolemta patiesība,” saka A.Ceļapīters.
Alūksnes domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš pauda, ka tādā gadījumā jāmaina domes nolikumi. “Mēs strādājam pēc saviem nolikumiem. Ja valsts ir paredzējusi strādāt pēc likumiem, tad mēs – pēc nolikumiem. Mēs nestrādājam tā, ka pie mums notiek kaut kas slepens un ka informācija nebūtu sabiedrībai pieejama,” saka G.Bērziņš.
Viņš pauž šaubas vai produktīvs varētu būt darbs atklātā komitejas sēdē, ja tajā iesaistās neuzaicināti cilvēki. “Tajās lietās ir jābūt noteiktai kārtībai. Var klausīties. Bet jāsaprot, ka komitejās netiek pieņemti konkrēti lēmumi, bet notiek diskusijas. Tas ir darba process,” klāsta G.Bērziņš. Viņš pauž, ka atklātā komitejas sēdē būs grūtāk strādāt.
G.Bērziņam liekoties svarīgāk komiteju sēdēs tuvināties rezultātam (lēmumam, ko pieņems deputāti domes sēdē) nevis “izraut no konteksta jautājumus un tā pasniegt”. Tajā pašā laikā G.Bērziņš atzīst, ka “likums ir saistošs pilnīgi visiem”. Taču viņam “ir ļoti žēl, ka valdībai un visiem pārējiem ir izveidojies priekšstats, ka pašvaldībās notiek kaut kas slepens”. G.Bērziņš domā, ka jaunais laiks ir pārsteigumiem pilns, iespējams, apjukumu veicinot arī aukstais laiks.
“Ļoti gribētos redzēt, ko tas viss nozīmē, gribētos sakārtot lietas. Taču – demokrātija nav visatļautība. Tas nenozīmē, ka katrs var bīdīt lietas tā, kā ir iedomājies. Tas bieži traucē,” saka G.Bērziņš. Viņš piebilst, ka, turpinot tādā garā, iespējams, pašvaldībās būtu jāveido publiskā pārvalde.
N.Stepanovs saka, ka “apstiprinātu likumu nevienam nav tiesību nepildīt”. Taču viņu uztraucot “nianses”. A.Ceļapīters apstiprina, ka žurnālisti turpmāk varēs piedalīties Madonas domes komiteju sēdēs. “Būs jāmācās. Tiem, kas tikai klausīsies jāmācās uztvert notiekošo. Lielākā uzmanība tomēr būs jāpievērš domes sēžu lēmumiem, nevis debatēm komiteju sēdēs. Savukārt debatētājiem jāmācās argumentēti izteikt savu viedokli,” saka A.Ceļapīters.
