Uzveduma “Trīs ozoli Litenē” lomās – vietējās mūsu novada jaunietes
Gulbenietes Elīza Ļistopada un Undīne Zača, kā arī liteniete Līga Leimane uzvedumā “Trīs ozoli Litenē”, kuru vēroja liels skaits Novada svētku apmeklētāju, lieliski iejutās Rīgas meitenes Lilijas Āboliņas, saimniekmeitas Ainas Jansones un topošās skolotājas Dzidras Vējiņas lomās.
Elīzai un Līgai šis bija pirmais uzvedums, kurā jaunietes iejutušās aktrises lomā. “Es nedarbojos amatierteātrī, uz skatuves spēlējusi esmu bērnudārza laikā un uzvedumos skolas pasākumos. Man piezvanīja Novada svētku režisore Edīte Silķēna un piedāvāja piedalīties šajā izrādē. Es uzreiz piekritu, jo vienmēr esmu gatava mēģināt ko jaunu, izaicināt sevi. Liels paldies Edītei par doto iespēju, kā arī visiem aktieriem par labi un lietderīgi pavadītu laiku!” saka Elīza, kura uz skatuves vienmēr jūtas lieliski, jo viņai ļoti patīk būt un darboties uz skatuves.
Uzvedumā Elīza atainoja Rīgas meiteni Liliju, meiteni koķeti, kas dzīvē ir pilnīgs pretstats viņai. “Dzīvē patiesībā esmu pat ļoti kautrīga, bet tas deva vēl lielāku azartu spēlēt šo lomu,” atzīst Elīza.
Lai arī mēģinājumu neesot bijis daudz, tajos Elīza darbojās ar pilnu atdevi. “Šī man ir jauna pieredze, savā ziņā nosacīta dzīves skola ar režisoru Valdi Lūriņu. Man savā lomā grūtākais šķita nesākt smieties tajā mirklī, kad Līga (uzvedumā – Dzidra Vējiņa) un Undīne (uzvedumā – Aina Jansone) raidīja uz manu pusi dusmīgus skatienus, jo domāja, ka viņām atņemu puišus. Bet kopumā uz skatuves jutos lieliski, jo apkārt bija fantastiski, atsaucīgi un labsirdīgi cilvēki. Neiztika arī bez uztraukuma, kaut gan lielais skatītāju pulks nenobaidīja. Man vieglāk ir darboties lielas publikas priekšā, nevis mazas,” emocijās dalās Elīza, kura labprāt arī turpmāk iesaistītos vēl kādā citā uzvedumā, bet līdz šim veiksmīgi darbojas tērpu teātrī “Varavīksne” un mācās Gulbenes novada valsts ģimnāzijā.
“Esmu beigusi mūzikas skolas klavieru klasi, eju sporta skolā, tāpēc brīvā laika man ir ļoti maz un visbiežāk es to pavadu mājās ar saviem mīļajiem, ārā ar draugiem vai spēlēju volejbolu, savukārt mans vismīļākais vaļasprieks ir dejošana. Dejoju tautisko deju kolektīvā “Sauleszaķis”, režisēju dejas pati sev, ar kurām piedalos talantu konkursos, kā arī režisēju dejas arī tērpu teātra “Varavīksne” dalībniecēm dažādiem konkursiem, pasākumiem,” stāsta Elīza, kura ir pārliecināta, ka skatuve vienmēr bija un būs līdzās viņai.
Savukārt Līga Leimane, kura uzvedumā attēloja litenieti Dzidru Vējiņu, arī dzīvē ir liteniete, kaut gan tagad dzīvo un strādā Rīgā. Viņa nenoliedz iespēju, ka varbūt kādreiz nākotnē, ja būs līdzīgs piedāvājums, varētu arī vēlreiz iejusties kādā lomā.
Lai arī uz skatuves Līga nebija pirmo reizi, tomēr aktrises lomā gan iejutusies pirmo reizi. “Esmu daudz dejojusi, piedalījusies mūziklos,” saka Līga, kuru arī šajā uzvedumā tāpat kā Elīzu uzrunāja piedalīties svētku režisore E.Siļķēna. “Sākumā šaubījos, vai piekrist, jo neesmu spēlējusi teātri, bet ilgi nebija jāpierunā, piekritu. Bija jauki! Kopumā nospēlēt izdevās ļoti labi! Sākumā bija uztraukums, bet pēc tam tas pazuda. Tāpat kā Dzidra, kuru atveidoju uzvedumā, dzīvē esmu spītīga un apzinīga,” atceras Līga.
Viņa saka lielu paldies visiem lugas kolēģiem, Edītei – par darbu, V.Lūriņam – par režiju, jo ar viņa skatījumu uzvedums tapa īpašs. “Emociju bija daudz! Šī uzveduma autors Lauris Gundars šajā lugā bija izcēlis Litenes vēsturi – gan skaisto, gan traģisko. Bija prieks to parādīt citiem,” saka Līga.
