Deformējošā artroze ir izplatīta problēma cilvēkiem pāri pusmūžam. Saslimšana sastopama visās ķermeņa locītavās, bet visvairāk sūdzību ir par gūžas un ceļgalu locītavām.
Deformējošā artroze ir izplatīta problēma cilvēkiem pāri pusmūžam. Saslimšana sastopama visās ķermeņa locītavās, bet visvairāk sūdzību ir par gūžas un ceļgalu locītavām. Medicīnā labākie rezultāti sasniegti, ārstējot tieši šo locītavu artrozes.
Kas ir artroze?
Kaulu virsmas, kas veido locītavu, pārklātas ar skrimsli. Skrimslis nodrošina brīvas locītavas kustības. Saslimšanas rezultātā skrimslis tiek bojāts (tas nodilst), un kauls berzējas pret kaulu, locītava apaug ar kaulu “radziņiem”.
Kāpēc veidojas artroze?
Izplatītākais iemesls ir iedzimta uzņēmība. Retāk tas ir saistīts ar agrāk pārciestu traumu vai ielaistu locītavas saslimšanu (rematoīdais artrīts). Straujāku artrozes attīstību veicina liekais ķermeņa svars un smags fizisks darbs.
Kā izpaužas artroze?
Saslimšana attīstās lēni, dažu gadu laikā. Galvenie simptomi ir sāpes un kustību ierobežojumi. Celim var būt arī locītavas pietūkums un kājas deformācija. Sākumā sāpes parādas tikai pēc lielas fiziskas slodzes. Vēlāk tās traucē veikt ikdienas darbus. Pēdējā stadijā sāpes ir pat naktī.
Kā nosaka diagnozi?
Parasti diagnozi var noteikt, pamatojoties uz sūdzībām, pacienta apskati un rentgenoloģiski izmeklējot. Dažreiz agrīnās saslimšanas stadijās, balstoties tikai uz iepriekšminētiem izmeklējumiem sāpju iemeslus atklāt grūti. Tad ārsts “ieskatās” locītavas iekšpusē ar artroskopijas palīdzību, lai atrastu īsto sāpju cēloni.
Ko var darīt?
Deformējošā artroze ir saslimšana, kas progresē lēnām. Pilnībā to izārstēt nav iespējams. Ārstēšanas mērķi ir samazināt sūdzības un aizkavēt slimības attīstību. Bet nav pamata, lai kristu izmisumā. Ar deformējošo artrozi slimo daudz cilvēku visā pasaulē. Mūsdienu ārstēšanas metodes ļauj ievērojami uzlabot pacientu stāvokli.
Neķirurģiskā ārstēšana
Neķirurģisku ārstēšanu var veikt gan ģimenes ārsts, gan traumatologs – ortopēds. Galvenais mērķis ir samazināt sāpes.
Ģimenes ārsts var ieteikt nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus. Dažreiz tos var kombinēt ar fizikālās terapijas procedūrām. Ja sūdzības saglabājas, nākamais solis ir kortizona (“Deksametazons”, “Kenalogs”) injekcijas locītavā. Tas ir ļoti spēcīgs terapijas līdzeklis, kas palīdz kontrolēt sāpju līmeni. Diemžēl šajā gadījumā ir arī novērojami blakusefekti. Bieža kortizona ievadīšana izraisa ātrāku skrimšļa dilšanu, kā arī paaugstina locītavas inficēšanās risku. Pēdējo gadu laikā parādījušies jauni medikamenti, kas uzlabo locītavas šķidruma sastāvu, “eļļo” locītavu, tāda veidā mazinot sāpes. Taču arī tiem ir trūkumi: izpētīti tikai uz ceļa locītavām, nepalīdz smagas deformējošas artrozes gadījumā, maksā dārgi, darbības ilgums ir seši līdz 12 mēneši.
Ko var izdarīt pacients?
Protams, laikus vērsties pie ārsta, lai pareizi noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu agrīnā stadijā. Liekais svars jāsamazina līdz normālam. Jānodarbojas ar ārstniecisko fizkultūru. Palielinot kustību apjomu un nostiprinot muskuļus, sāpes var mazināties un skrimšļa stāvoklis uzlaboties. Fizkultūra ietver sevī vingrošanas kompleksu, peldēšanu, braukšanu ar velosipēdu. Jāsamazina slodze uz locītavu, lietojot staigāšanas palīgierīces (spieķi, kruķus). Ja ir iespējams, izmantojiet liftu, nenesiet smagumus, netupiet uz ceļiem, nestaigājiet lielus attālumus.
Ķirurģiskā ārstēšana
To var izdarīt tikai speciālists traumatologs – ortopēds. Visas operācijas tiek veiktas anestēzijā. Visbiežākais anestēzijas veids ir spinālā anestēzija (slimnieks ir pie samaņas, bet nejūt kājas). Artroskopiju izdara galvenokārt ceļa locītavās. Caur 0,5 centimetrus lielu griezumu locītavā ievada videokameru, apskata locītavu no iekšpuses. Caur otru tādu pašu griezumu ievada tievus instrumentus un izņem visus bojātos un brīvos fragmentus, izskalo locītavu. Šī operācija negarantē simtprocentīgu uzlabošanos. To neveic locītavām ar izteiktu deformējošo artrozi. Uzlabošanās ir no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem.
Osteotomija
Operācijas būtība ir izmainīt kaulu asi tā, lai noņemtu slodzi no izdilušām locītavas daļām un pārnestu to uz veselo locītavas pusi. Labāki rezultāti vērojami ceļa locītavām. Pozitīvais rezultāts turpinās piecus līdz septiņus gadus.
Endoprotezēšana
Pēdējo 20 gadu laikā tā ir vienīgā ārstēšanas metode, kas radikāli novērš visus saslimšanas simptomus. Operācijas laikā pacienta bojātās locītavas virsma tiek izņemta un aizvietota ar mākslīgiem komponentiem. Daži no komponentiem tiek veidoti no metāla, citi – no speciāla medicīnas polietilēna. Kaulā endoprotēze fiksējas ar speciāla cementa palīdzību. Ir arī bezcementa varianti, kad kauls ieaug metālā. Lai samazinātu infekcijas risku, operācijas laikā un pēc operācijas slimnieks saņem antibiotikas. Parasti operācijas laikā nepieciešama asins pārliešana.
Ko var gaidīt?
Galvenā priekšrocība ir sāpju mazināšanās. Parasti sāpes izzūd pilnībā. Kustību apjoms palielinās tuvu normālajam. Pacienti sāk staigāt ar kruķiem otrajā vai trešajā dienā pēc operācijas un palielina slodzi līdz pilnai vidēji sešu nedēļu laikā.
Pirmajās nedēļās pēc gūžas locītavas operācijas endoprotēze var izmežģīties. Tas notiek tāpēc, ka mīkstie audi ap mākslīgo locītavu vēl nav sadzijuši. Lai to novērstu, pirms operācijas pacients tiek apmācīts, no kādām kustībām viņam jāuzmanās. Vidēji endoprotēze kalpo no desmit līdz divdesmit gadiem un pat ilgāk. Gadījumā, ja kāds no komponentiem vai visa endoprotēze izkustas, pacients atkal sāk just sāpes un viņam ir nepieciešama protēzes maiņa.
Kā nokļūt uz operāciju?
Locītavas totālā endoprotēze ir dārga. Atkarībā no protēzes tipa tās cena svārstās no 300 līdz 900 latiem. Latvijā endoprotēzes cenu un ārstēšanas izdevumus apmaksā valsts un reģionālās slimokases. Slimokases veido pacientu rindas. Lai iestātos rindā, nepieciešama izziņa no traumatologa – ortopēda par endoprotēzes tipu, kāds ir nepieciešams konkrētajam pacientam. Ja slimnieks nevēlas gaidīt rindā un var pats apmaksāt endoprotēzes cenu, valsts sedz viņam ārstēšanās izdevumus.
