Šovasar gandrīz ikviens rajona iedzīvotājs sajuta dūmus gaisā un dzirdēja vai lasīja, ka deg purvi un meži.
Šovasar gandrīz ikviens rajona iedzīvotājs sajuta dūmus gaisā un dzirdēja vai lasīja, ka deg purvi un meži.
Austrumvidzemes mežsaimniecībā, kuras apsaimniekošanā ir valsts meži Alūksnes, Gulbenes un Valkas rajonā, šogad reģistrēti 50 meža ugunsgrēki. Uguns skartā kopplatība ir 445,6 hektāri, no tās lielākā daļa ir purvi – 297,9 hektāri (67 procenti).
Gulbenes rajonā notikuši 12 ugunsgrēki un uguns skartā platība ir 353,6 hektāri (280,1 hektārā dedzis purvs un 73,5 hektāros – mežs). Lielākais ugunsgrēks pēc nopostītās platības reģistrēts Daukstu pagasta Lielā mārku purva dabas liegumā, kur uguns postījumi ir 300,5 hektāru platībā (280 hektāros dedzis purvs un 20,5 hektāros – mežs).
Šīsvasaras ugunsgrēki ir skāruši gan mežus, kuru galvenā vērtība ir koksne, gan purvus, kuros ir retas un aizsargājams sugas, vērtīgas ekosistēmas. Degušās platības pārbaudīja, lai varētu pieņemt lēmumu, kā tās apsaimniekot.
Pasaules valstu un mūsu valsts biologu uzkrātās atziņas par uguns nozīmi mežu un purvu pastāvēšanā ir radījušas divējādas nostādnes. Pirmais, par ko iedomājamies uzreiz, ir postošā ietekme, kad ugunsgrēkā sadeg dzīvās būtnes, augi, koki, augsne un rodas lieli materiālie zaudējumi. Retais iedomājas par uguns pozitīvo ietekmi uz purviem un mežiem, veicinot sugu daudzveidību un šo ekosistēmu stabilitāti.
Tas, kā apsaimniekot degušās platības, nodrošinot līdzsvaru starp ekonomiskajām un ekoloģiskajām interesēm, rada dažādas pārdomas. Galvenie faktori, ko ņem vērā, plānojot degušo meža nogabalu apsaimniekošanu, ir: katra degušā meža nogabala apsaimniekošanas mērķis; degšanas pakāpe; kompakti degušās vietas īpatnība; iepriekšējā pieredze degušu mežu apsaimniekošanā. Pēc plānotās apsaimniekošanas 67 procentus no 145,1 hektāra uguns skartā meža atstāj bez jebkādas darbības. Galvenokārt tās ir audzes, kas atrodas dabas liegumos, purva salas un audzes, kur koku ciršana nav ne ekonomiski, ne ekoloģiski pamatota. Audzes 10 hektāros novēros, un lēmumu par to nociršanu pieņems atkarībā no šo audžu stāvokļa. 21 procentā (31 hektārā) ir plānotas kailcirtes ar 20 līdz 30 degušu koku atstāšanu uz hektāra, vienā procentā – izlases cirtes, četros procentos – izlases cirtes priežu meža dabiskajā biotopā un sešos procentos – nodegušo jaunaudžu novākšana un meža atjaunošana.
Lai palielinātu zināšanas par uguns ietekmi uz mežu un purvu ekosistēmām, kas nākotnē palīdzētu pieņemt lēmumu, esam pasūtījuši zinātniskos pētījumus. Bezpeļņas organizācijas SIA “Baltijas koleopteroloģijas institūts” un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” veiks pētījumu “Meža degumu ietekme uz sugu daudzveidību”. Pētījuma darba uzdevums ir noskaidrot augu un dzīvnieku valsts daudzveidību uguns skartajās platībās, to izplatības teritoriju un ietekmi uz blakus audzēm, noskaidrot apdegušo koku bojājumu pakāpes un noteikt degušo koku augšanas spējas saglabāšanās pazīmes. Līgums paredz, pamatojoties uz praktiskajiem pētījuma rezultātiem un apkopoto literatūru, izstrādāt priekšlikumus par uguns ietekmētu ekosistēmu apsaimniekošanu, kas nodrošinātu bioloģisko daudzveidību apsaimniekojamajā teritorijā.
Uguns kā dabiska parādība, ja vien to neizraisa cilvēks, rodas tur, kur tas vajadzīgs dabai. Gadījumos, kad mežs dedzis šovasar, uz zibeni vainu nevar novelt, jo, lai arī kā mēs gaidījām lietu, tas kā nelija, tā nelija – ne ar pērkonu un zibeni, ne bez tiem. Atliek minēt citus ugunsgrēku cēloņus. Toties vēji gan reizēm pūta sparīgi un meža apmeklētāju netrūka.
Mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanā piedalījās daudz cilvēku – gan tie, kuru darba pienākums ir to darīt, gan tie, kurus sauca palīgā, gan brīvprātīgie. Austrumvidzemes mežsaimniecības mežu apsaimniekotāji pateicas visiem, kuri palīdzēja dzēst meža ugunsgrēkus. Īpaši pateicamies Gulbenes virsmežniecības darbiniekiem un Gulbenes rajona vadībai par savlaicīgu un pašaizliedzīgu darbību ugunsgrēku apturēšanā.
