XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki tiks svinēti valsts simtgades gadā – 2018.gada jūlijā, nesot galveno vēstījumu “Es esmu Latvija”. Paredzams, ka no Gulbenes novada svētkos piedalīsies 33 kolektīvi ar 735 dalībniekiem. “Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas skates un konkursi, kuru rezultāti noteiks kolektīvu dalību svētkos. Tām gatavojas 18 deju kolektīvi, 5 kori, 3 pūtēju orķestri, 3 amatierteātri, 2 tautas lietišķās mākslas studijas, 1 folkloras kopa un 1 lauku kapela,” informē novada domes konsultante kultūras jomā Dārta Dīvāne.
Drīz kolektīvi tiksies sadancī
Deju kolektīvu kopmēģinājums šogad nav bijis, bet 9.decembrī būs pirmais šīssezonas sadancis Lizumā. “Janvārī būs divi kopmēģinājumi, uz kuriem ieradīsies Deju svētku virsvadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, lai precizētu un noslīpētu dejas, bet 27.aprīlī būs novada deju kolektīvu skate,” norāda Gulbenes novada deju kolektīvu virsvadītāja Zaiga Mangusa.
Uz dalību svētkos pretendē 8 jauniešu, 6 vidējās paaudzes, 3 senioru un 1 bērnu deju kolektīvs.
D.Dīvāne atzīst – ir pārliecība, ka visi tiks uz svētkiem, lai dejotu lieluzvedumā “Māras zeme” Daugavas stadionā.
“Zelta Rūsiņš”, “Veiksme” un “Vērdiņš” 2017.gada repertuāra pārbaudes skatē ieguva augstāko pakāpi, bet nākamā gada pārbaudes skatē cīnīsies par iespēju piedalīties ne tikai svētku lieluzvedumā, bet arī koncertā “Vēl simts gadi dejai”, kas notiks arēnā “Rīga”.
Apgūst pēdējās repertuāra dejas
Pašlaik Gulbenes novada deju kolektīvi apgūst pēdējās dejas, kas iekļautas gaidāmo svētku repertuārā. Tajā pavisam ir 28 dejas un noslēguma deja. Vairums jau apgūtas, šobrīd B grupas dejotāji (“Litenietis”, “Poga”, “Zelta Rūsiņš”) mācās vēl 2 dejas, pārējie – C grupas kolektīvi (“Veiksme”, “Rūsiņš”, “Zeija”, “Saulgriezis”, “Tirza”), D grupas kolektīvi (“Apinītis”, “Ratiņš”, “Ega”), arī E grupas dejotāji (“Ratenieki”, “Azanda”, “Unce”) un F grupas dejotāji (“Vērdiņš”, “Avots”, “Ozoli”) – 1 deju. “Viegli nav, jo lieluzveduma dejas ir atšķirīgas, arī grūtas. Turklāt nav iespējams izraut no konteksta kādu atsevišķu deju, lai ar to uzstātos koncertā. Bez kopējā konteksta skatītāji nevar izprast, par ko stāsta deja. Ir vajadzīgi paskaidrojumi, kāda gadsimta laika posmus dejā attēlo un ko deja izsaka. Kad tas ir zināms, var labāk baudīt deju soļus, kustības un rakstus,” stāsta Z.Mangusa. Lieluzvedumā ir arī iekļauti deju fragmenti no repertuāra zelta fonda (“Es mācēju danci vest”, “Cimdu pāris” un citām dejām), veidojot deju kolāžas, ko izpilda C, D un E grupas dejotāji. “Otrajā deju programmā “Vēl simts gadi dejai” varētu dejot arī trīs mūsu kolektīvi. Šajā daļā ir vairāk tādas dejas, kas gadu gadiem ir zināmas un visiem patīk,” skaidro Z.Mangusa.
Protams, dejas tiek apgūtas mēģinājumos, bet tikai koncertos tās var iedejot.
Atsevišķas tērpu daļas nodrošinās valsts
Atsevišķos kolektīvos bažas raisa dejotāju, galvenokārt vīriešu, sastāvs. “Ir veselības problēmas, dažs aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Protams, skatē kolektīvam ir jābūt pilnā – astoņu pāru – sastāvā. Ceru, ka tāpēc nevienam kolektīvam nevajadzēs atteikties no dalības skatē,” saka Z.Mangusa.
Deju lieluzveduma “Māras zeme” radošā grupa paturējusi spēkā ieceri par tērpu dažādību, lai atspoguļotu laikmetu dažādību Latvijā. Tā pirmajā daļā paredzēti tērpi, kas pielāgoti arheoloģiskā tērpa tradīcijai un atsaucas uz 10.-12.gadsimtu. “Lai nodrošinātu specifisko apģērbu, atsevišķas tērpa daļas noteiktam dejotāju skaitam nodrošinās valsts (piemēram, virskleitas, vestes, kreklus un citu), taču dažādas detaļas (piemēram, jostas, sietavas, pastalas un citu) kolektīviem būs vai nu jāmeklē savās noliktavās un krājumos, vai jānodrošina pašiem. Pārējās uzveduma daļās dejotāji izmantos savus tērpus atbilstoši etnogrāfiskā tautas tērpa tradīcijai,” skaidro D.Dīvāne.
Novada domes Finanšu nodaļa vēl apkopo informāciju par tērpu pieprasījumiem saistībā ar nākamā gada budžeta veidošanu, tāpēc nav pilnīgas skaidrības, kādus tērpus kurš kolektīvs šūs.
Gatavojas pasūtīt arheoloģiskas detaļas
“Līdz šim visiem kolektīviem bija tikai etnogrāfiskie tautas tērpi, kas valkāti galvenokārt 18., 19.gadsimtā. Taču tagad vajag tērpus, kas attiecas uz 12., 13.gadsimtu, tos noliktavās nevaram atrast. Tiesa, atsevišķi kolektīvi pēdējos gados tos ir šuvuši, bet mēs neesam tik bagāti, lai varētu atļauties vairākus tērpus dejotājiem,” secina Z.Mangusa. Viņa norāda, ka pastalas var pasūtīt pie gulbenieša Kaspara Štāla. Tāpat pastalas gatavo “Kristāla kurpīte” Rēzeknē. “Tērpu šuvējas darbnīcas un firmas tagad ir pievērsušās dejotāju tērpiem, arī sietavām un citiem atribūtiem. Jautājums ir tikai – par kādu cenu,” atzīst Z.Mangusa.
XVI Deju svētku lieluzvedums “Māras zeme”
Mūsu tautas saknes rodamas daudzu gadsimtu garumā, tādēļ uzvedums ir veidots kā nācijas izveides “rekonstrukcija” – caur kustību un tautas dejas soli, caur deju laukumā zīmēto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu, krāsu tiek parādīts, cik sena tauta mēs esam.
Senās baltu ciltis, kuras apdzīvoja pašreizējo Latvijas teritoriju, ir tās, kas radīja tautasdziesmu, kas veidoja to materiālās un garīgās kultūras bāzi, ko 12.gadsimtā ienākušie krustneši nespēja pilnībā sagraut pat gadsimtu laikā. Latviešu tautasdziesmu galvenās trīs dievības ir Dievs, Māra, Laima.
Pirmajā daļā dejās tiek attēlota dzīve brīvajā Māras zemē, kad rodas senās latvju dziesmas, tradīcijas, dejas soļi, rakstu zīmes, pilskalni un viss, kas nepieciešams sadzīvei un svētkiem.
Otrajā daļā tiek attēloti vācu, poļu, zviedru, krievu laiki Latvijā. Mainās augstākā vara, bet vācu muižniecība paliek starp ķeizaru un tautu. Kurzemes hercogistes laikā uzplaukst ne tikai amatniecība, bet arī kuģu būve, alkas pēc tālām un svešām zemēm.
Trešajā daļā dejotāji atveido zemes atjaunošanos pēc lielā mēra, kas izkāvis gandrīz visu Māras zemi. Lēnām, bet spēcīgi aizsākas jauns posms Latvijas vēsturē. Notiek brīvlaišana, latviešu zemnieki sāk izpirkt mājas un zemi, materiālā labklājība iet rokrokā ar izglītību, rakstu valodas izveidi, pirmajām grāmatām latviešu valodā. Sākas pirmā tautas atmoda, tautasdziesmu vākšana, latviešu skolu dibināšana, pirmie Dziesmu svētki. Nāk 1905.gads, seko strēlnieku gaitas un valsts dibināšana.
Ceturtā daļa stāsta par Māras sagūstīšanu un atbrīvošanos. 100 Latvijas pastāvēšanas gadi ir bijis sarežģīts laiks visām Eiropas valstīm. Latvija pilnā mērā izbaudījusi pastāvēšanu starp divām lielvarām un tomēr atguvusi savu neatkarību, un var svinēt simtgadi ar pašcieņu.
Avots: Ieva Struka, lieluzveduma “Māras zeme” libreta autore
