Gulbenes 2.vidusskolā nepieciešama multifunkcionālās sporta zāles renovācija un ventilācijas ierīkošana 84,5 tūkstošu eiro apmērā.
Savukārt novada valsts ģimnāzijas piebūvei, kuras būvdarbi pašlaik tiek pabeigti, ir vajadzīgas jaunas informācijas tehnoloģiju iekārtas par 32,9 tūkstošiem eiro. Vakar novada domes sēdē deputāti nobalsoja par atbalstu šīm vajadzībām, nepieciešamo finansējumu aizņemoties Valsts kasē.
Abās minētajās skolās šajā mācību gadā ir aptuveni 400 skolēnu katrā.
“Sporta zāle mums ir vajadzība numur viens,” novada deputātiem tautsaimniecības komitejas sēdē skaidroja Gulbenes 2.vidusskolas direktore Edīte Kanaviņa. Viņa uzsvēra, ka sporta zāle vienlaikus ir arī skolas aktu zāle un telpa ārpusstundu pasākumiem. E.Kanaviņa stāstīja: “Viskritiskākais stāvoklis ir sporta zāles grīdas segumam. Radiatori ir savu mūžu nokalpojuši. Pagājušajā gadā no bumbas trieciena radās avārija un plūdi, ko juta kabinets zemāk. Pašlaik zāli ventilējam, starpbrīžos atverot logus. Telpa ir noslogota katru dienu no pulksten 8.00 līdz 15.30.”
Novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs deputātiem domes sēdē pastāstīja, ka otrdien, 22.aprīlī, ir bijis novada valsts ģimnāzijā, izstaigājis telpas un redzējis būvnieku veikumu piebūvē, kā arī pēc tam izjautājis domes Attīstības un projektu nodaļas vadītāju Jāni Barinski. Tagad esot svarīgi ar steigu organizēt iepirkumu informācijas tehnoloģijas iekārtu iegādei, lai ar 1.septembri novada ģimnāzijas skolēni varētu sākt izmantot īso aprīkojumu jaunajās telpās. N.Stepanovs izteicās, ka novadā nākotne pieder tieši ģimnāzijai. Jau tagad iezīmējoties tendence, ka vidusskolas posmā notiek izglītības iestāžu cīņa par katru skolēnu. N.Stepanovs stāstīja, ka trešdien, 23.aprīlī, bažīgs no republikas pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju un speciālistu semināra mājās ir atgriezies novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls. Seminārā ieskicētas iespējamās izmaiņas skolu sistēmā valstī tuvākajā nākotnē. Paredzams, ka lauku vidusskolās katrā ir jābūt vismaz 15 klasēm, lai pretendētu uz valsts finansējumu. Ja klašu skaits būs mazāks, par tādas vidusskolas finansētāju varēs būt tikai pašvaldība. N.Stepanovs atzina – ja tāds variants būs spēkā, “laukos mums nepaliks nevienas vidusskolas”.
