Diskutē par problēmām: nepabeigtām būvēm un latvāņiem
Divus priekšlikumus saņēmusi novada dome, lai papildinātu saistošos noteikumus “Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Gulbenes novada administratīvajā teritorijā”. Abi priekšlikumi finanšu komitejas sēdē, kas notika 18.septembrī, pagaidām netika atbalstīti.
Novada domes jurists Sandis Sīmanis piedāvāja paredzēt papildu izmaksas to būvju īpašniekiem, kuri uzsāktos būvdarbus nepabeidz termiņā, apliekot ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā no lielākās turpmākās īpašuma kadastrālās vērtības. Pēc garām diskusijām šis priekšlikums tika pilnībā noraidīts.
“Tā būtu kā soda sankcija?” vaicāja novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. S.Sīmanis skaidroja, ka mērķis esot stimulēt būvju īpašniekus, lai novadā mazāk būtu iesāktu un nepabeigtu būvju. Tas vairāk attiektos uz privātajiem būvniekiem, piebilda novada domes Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. Deputāts Normunds Mazūrs bija pret. Viņš sacīja, ka papildu izmaksas nestimulēs būvju īpašniekus. Prakse liecinot, ka bieži vien būvdarbi nemaz tik ātri uz priekšu neiet un izmaksas jau tā ir lielas. Bieži vien tieši tāpēc darbi buksē.
S.Sīmanis lika saprast, ka viņa piedāvātais jaunieviesums palīdzētu novadā risināt sasāpējušu problēmu. Viņš atgādināja, ka novada domē ir izveidota speciāla komisija avārijas stāvoklī un pamestu būvju apzināšanai (vada novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis), bet faktiski nav šajā jomā pieņemts neviens ievērības cienīgs lēmums. “Varbūt mums novadā nav bīstamu ēku?” S.Sīmanis izteica varbūtību.
A.Caunītis iebilda, ka papildu procenti pie nekustamā īpašuma nodokļa var radīt strīdīgu risku. Taisnīguma labad tad pašvaldībai nāktos šādi sodīt pašai sevi, jo tai arī ir nepabeigti būvobjekti. Lai atceramies, kā mums gāja ar ģimnāzijas piebūvi, mudināja vairāki deputāti.
Deputāts Gunārs Ciglis ierosināja pašvaldības saistošos noteikumus papildināt ar stimulējošu nekustamā īpašuma nodokļa daļēju atlaidi tiem zemes īpašniekiem, kuri veiksmīgi cīnās ar latvāņiem savās zemēs. Viņš bilda, ka šādas atlaides jau ir iestrādātas Amatas un Siguldas novada normatīvajos aktos. “Šo priekšlikumu ņemam vērā, un tas ir jāskata turpmāk atsevišķi,” teica N.Stepanovs, ironiski pielīdzināms, ka par to tiek runāts “pirms vēlēšanām”. S.Sīmanis iebilda, ka ir jāpēta, cik likumīgi ir iestrādāt nodokļa atlaides pašvaldības saistošajos noteikumos. Viņaprāt, nevienam zemes īpašniekam nav liegts vērsties ar iesniegumu novada domē un lūgt samazināt nekustamā īpašuma nodokli par ieguldījumu latvāņu apkarošanā savā teritorijā.
Novada domes izpilddirektore un Latvāņu izplatības ierobežošanas komisijas vadītāja Sarmīte Krišāne sacīja, ka ir vērts apsvērt gan šo priekšlikumu, gan iedzīvotāju rosinājumu meklēt risinājumus problēmai saziņā ar valdību, jo šī ir ne tikai novada, bet visas valsts problēma.
