Domu apmaiņu Gulbenes novada domes 27.februāra sēdē izraisīja deputāta Intara Liepiņa priekšlikums pašvaldībā veikt gan finanšu, gan funkciju auditu, nosakot termiņu līdz 1.augustam.
Balsojumā viņa priekšlikums vairākuma atbalstu neguva, tomēr daži kolēģi vismaz daļēji piekrita domai par funkciju audita nepieciešamību pašvaldībā. Taču par savu priekšlikumu nobalsoja viens pats I.Liepiņš. 9 deputāti bija pret, 5 atturējās (Larisa Cīrule, Anatolijs Savickis, Guna Pūcīte, Ilze Mezīte un Lāsma Gabdulļina), deputāts Andris Vējiņš atteicās piedalīties balsojumā. Domes sēdē nepiedalījās deputāte Indra Caune.
Debatēs A.Vējiņš akcentēja, ka daļēji ir kolēģa pusē un uzskata – funkciju audits pašvaldībā sen jau ir vajadzīgs. Lai to veiktu, viņaprāt, ir jāizvirza konkrēti sasniedzamie mērķi. Arī G.Pūcīte sacīja: “ Lielos vilcienos piekrītu, ka funkciju audits būtu vajadzīgs.
Deputāts Gunārs Ciglis teica, ka 10 gadu garumā pašvaldībā ir līdz galam neizrunāti jautājumi par funkciju sadali. Kā vienu tādu piemēru viņš nosauca pagastu pārvalžu pienākumu pakāpenisku samazināšanu, sevišķi pēc trīs nozaru – izglītības, kultūras un sporta – pārvalžu izveides. Nav koncepta, ar kādu perspektīvu var rēķināties pagastu pārvaldes un ko tās var pateikt iedzīvotājiem par to, ko darīs un ko vairs nedarīs.
Juridiskajai nodaļai bija jāiesaistās?
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs mudināja I.Liepiņu: “Izsakies skaidrāk!” Ar to viņš norādīja deputātam uz viņa paša sagatavotā lēmuma projekta saturu, aicinot to konkretizēt.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis iebilda, ka finanšu auditu pašvaldībā veic zvērināts revidents, tāpēc dubultot šo darbu nebūtu jēgas.
Deputāte Guna Pūcīte sacīja, ka būtu vēlējusies līdz domes sēdei saņemt pašvaldības Juridiskās nodaļas atzinumu par deputāta I.Liepiņa sagatavoto priekšlikumu un lēmuma projektu.
Tas esot “politisks lēmums”, ko piedāvā I.Liepiņš, – akcentēja Juridiskās nodaļas vadītāja Sanita Mickeviča.
A.Vējiņš piekrita, ka I.Liepiņam “vajadzētu konkrētāk sagatavoties”, bet arī viņš akcentēja – Juridiskajai nodaļai bija jāpasaka savs viedoklis, ja lēmuma projekts ir “negatavs vai pilnīgi bezjēdzīgs”, lai tādā veidā deputātam, kurš nav jurists, “dotu kaut kādu iespēju”.
A.Caunītis iebilda, ka I.Liepiņam bija iespēja ļaut viņa priekšlikumu apspriest finanšu komitejas sēdē, nevis virzīt to taisnā ceļā uz domes sēdi.
A.Vējiņš šādu vārdu apmaiņu nodēvēja par “spēlēšanos”.
A.Savickis sacīja, ka nav pareiza pieeja pašvaldības administrācijā, liedzot deputātam pieeju prasītajai informācijai, kas arī lielā mērā ir noteicis I.Liepiņa aicinājumu pašvaldībā veikt ne tikai funkciju, bet arī finanšu auditu.
Neziņa, cik lietderīgs būtu audits
G.Pūcīte atgādināja, ka pagājušā gada pirmajā pusē ir taču bijis izsludināts pašvaldības publiskais iepirkums funkciju audita veikšanai, taču procedūra tika pārtraukta finanšu līdzekļu trūkuma dēļ.
“Bija arī konsultēšanās ar potenciālajiem funkciju audita veicējiem,” sacīja novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone. Kad ticis izsludināts publiskais iepirkums, pašvaldībā notikusi gatavošanās strukturālām pārmaiņām. Pretendentu piedāvātās summas, par kurām tās bijušas gatavas sniegt pašvaldībai funkciju audita pakalpojumu, esot bijušas lielākas par pašvaldības budžetā šim nolūkam rezervētajiem 23 000 eiro. L.Reinsone sacīja – funkciju audits pašvaldībā būtu ļoti lietderīgs, ja vien naudas ieguldījums attaisnotos. Esot jāsaprot, ka tas prasītu arī pašvaldības darbinieku iesaisti šā procesa norisē gada garumā.
L.Cīrule arī pauda neziņu, vai pašvaldība var šobrīd atļauties ieguldīt naudu funkciju auditā, zinot, ka ir daudz citu vajadzību. Viņa norādīja, ka pašvaldībā, viņasprāt, daudzviet būtu jāpārskata amatu apraksti un štata vietas. L.Cīrule uzskata – pašvaldībā var paši sakārtot savu saimniecību.
A.Vējiņš iebilda: “Šobrīd kaut ko bezgalīgi mākslīgi sakārtot un tad saukt auditu ir pilnīgākā bezjēdzība. Tieši otrādi! Audits ir jāsauc tajā brīdī, kad daudz kas mums nav sakārtots. Jo mēs ilgāk to atlicinām, jo ilgāk mēs tērēsim naudu bezjēdzīgi.”
N.Audzišs aicināja tomēr sākt ar pozitīvo – darbinieku profesionalitātes novērtējumu. “Ja netiekam ar saviem resursiem galā, tad tiešām saucam funkciju auditu,” viņš teica.
Audits atklātu funkciju dublēšanos
G.Pūcīte pauda, ka šāds audits būtu tomēr noderīgs, lai izvairītos no viena un tā paša darba dublēšanas pašvaldībā. Kā piemēru viņa minēja bibliotēkas un pašvaldības klientu apkalpošanas centru. Deputāte pauda, ka tādējādi pašvaldība maksā dubultā. Esot arī citi konkrēti piemēri šajā sakarā.
A.Vējiņš pieminēja projektus, kuri pašvaldībā tiek gatavoti pensionāru iesaistei. “Paklausieties, ko šie cilvēki saka, kāda bezjēdzība viņiem tiek piedāvāta. Pašvaldības attiecīgie darbinieki lūdzas, lai viņi (seniori – red.) nāk uz šīm nodarbībām, lai tikai būtu kvorums, lai neizgāztos projekts. Vai jūs tiešām neredzat, ka šis jau ir viens piemērs, kur jāpārskata, vai šis darbinieks pareizi vispār dara vai nepareizi?” viņš sacīja. A.Vējiņš arī pieminēja novēroto – pašvaldības darbinieki darba laikā redzēti apmeklējam vakara tirdziņu Gulbenē.
G.Ciglis piebilda, ka nav īstas skaidrības par funkcijām arī tūrisma nozarē novadā.
