Atšķirīgus viedokļus vakar, 16.aprīlī, pauda Gulbenes novada domes deputāti tautsaimniecības komitejas sēdē, izskatot vairāk nekā 100 gulbeniešu parakstīto vēstuli ar aicinājumu sākt domāt par Gulbenes Dzirnavu dīķa tīrīšanu un šajā sakarā izstrādāt tehnisko projektu.
Starp tiem, kuri parakstījuši minēto vēstuli, ir arī tādi, kuri nedzīvo Gulbenē, ”Dzirkstelei” norādīja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis.
Deputāts Dzintars Poļaks rosināja pielietot radikālu metodi – atvērt slūžas, lai visi lielie ūdeņi no dīķa aizplūst un lai tā vietā paliek tikai maza pāris metru dziļa tērcīte, kas dotu iespēju iztīrīt gultni ar ekskavatoru. Taču tādā gadījumā iedzīvotājiem būtu jārēķinās, ka visu vasaru un varbūt pat gadu dīķa nebūs un arī zivis būs gājušas bojā. Pēc Dz.Poļaka domām, tā var rīkoties, ja atļauju tam dod Madonas reģionālā Vides pārvalde. Turklāt, nolaižot ūdeni dīķī, skaidri būtu redzami visi tā piesārņošanas avoti.
Deputāts Intars Liepiņš pauda, ka nav jēgas tīrīt dīķi, kamēr tajā ieplūst fekālijas. Deputāti Andris Vējiņš un Normunds Mazūrs rosināja pilsētas pārvaldei veikt apsekošanu un inventarizāciju, lai noskaidrotu, cik pie Dzirnavu dīķa ir tādu māju, kuras pieslēgušās pilsētas kanalizācijas sistēmai, un cik tādu, kuru notekūdeņi nonāk dīķī. A.Vējiņš arī vēlējās zināt, vai iedzīvotājiem vispār ir reāli iespējams pieslēgt savas mājas pilsētas komunikācijām. Deputāts Valtis Krauklis izteicās, ka šī problēma ir daudz komplicētāka, jo faktiski dīķi piesārņo ne jau tikai tikai tie, kuri dzīvo tā krastos, jo uz šo ūdenstilpi plūst notekgrāvju ūdeņi, kas ved cauri visai pilsētai.
Novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs atgādināja, ka tā ir problēma, par kuru domāts jau sen. Taču toreiz konstatēts, ka dīķis ir katastrofāli piesārņots ne tikai ar rūpnieciskajiem atkritumiem (savulaik noplūdušo kurināmo degvielu), bet arī ar kanalizācijas notekūdeņiem. Toreiz veiktās aplēses liecinājušas, ka dīķa tīrīšana varētu izmaksāt aptuveni piecus miljonus latu. Tā pašvaldībai bija neiespējama summa, tāpēc iecere palika nerealizēta. Tāpat kā vēlme atjaunot peldvietu pie Dzirnavu dīķa, kur tā bijusi muižas laikos. N.Stepanovs bilda, ka senatnē atšķirībā no mūsu laikiem dīķa krastos nebija māju, bija tikai pļavas.
Rezumējot diskusiju, N.Stepanovs bilda, ka atbildē iedzīvotājiem ir jānorāda, ka novada dome apzinās reālo situāciju par iespējām novērst Dzirnavu dīķa piesārņošanu, kā arī aicinās iedzīvotājus būt atsaucīgiem un pieslēgties pilsētas kanalizācijas tīkliem. Tāpat, pēc N.Stepanova domām, ir jāpārskata pašvaldības saistošie noteikumi, paredzot zināmu pretimnākšanu iedzīvotājiem, kuru dzīvojamās mājas atrodas tādā attālumā no pilsētas kanalizācijas tīkliem, ka pieslēgšanās tiem nav pa kabatai. Novada domes priekšsēdētājs arī norādīja, ka vienīgā iespēja iztīrīt Dzirnavu dīķi ir, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kas tuvākajā nākotnē ir reāli risināms jautājums.
Dzirnavu dīķis pieder pašvaldībai, kaut nav reģistrēts zemesgrāmatā. Dīķis aizņem 84 624 kvadrātmetrus (nepilnus 8,5 hektārus).
