Deviņas vasaras basiņām skrēju… Gribējās pārspēt rīteni – vēju. Otras deviņas gardāki smēju, Kad es kaitēju dienvidu vēju. Dienvidvējš maigi glāstīja seju, Cirtās ievijās, lūdzot uz deju… – Eju, jau eju! – dejot man patika.
Deviņas vasaras basiņām skrēju…
Gribējās pārspēt rīteni – vēju.
Otras deviņas gardāki smēju,
Kad es kaitēju dienvidu vēju.
Dienvidvējš maigi glāstīja seju,
Cirtās ievijās, lūdzot uz deju…
– Eju, jau eju! – dejot man patika.
Ausīs skanēja dziesmas un dzeja.
Gudru padomu, kādu man deva
Nākamās vasaras, kopā kad sēju
Vējam par prieku šūpuļu deju,
Nu auga četras – basiņas, basiņas –
Kamēr pirmās čībiņas devu.
Deviņi desmiti – eju, eju…
Matu cirtās sudrabu lēju,
Ziemeļa pātagām pretī slējos…
Tikai – kad dzirdu mazbērnus smejot,
Dziesmas skandinot, runājot dzeju –
Paklusām nočukstu – eju jau, eju.
