Ceturtdien deviņi Gulbenes rajona iedzīvotāji kārtoja naturalizācijas eksāmenu, lai iegūtu Latvijas pilsonību.
Ceturtdien deviņi Gulbenes rajona iedzīvotāji kārtoja naturalizācijas eksāmenu, lai iegūtu Latvijas pilsonību. Kļūt par pilsoņiem viņus pamudinājusi dzīves nepieciešamība.
“Šāgada septiņos mēnešos naturalizācijas eksāmenu jau nokārtojuši deviņi rajona iedzīvotāji, arī tagad eksāmenu kārto deviņi nepilsoņi vecumā no 18 līdz 46 gadiem. Eksāmenā pārbauda nepilsoņu latviešu valodas zināšanas (klausīšanos, rakstīšanu, runāšanu un lasīšanu), vēstures un Satversmes zināšanas, kā arī jāzina valsts himnas teksts. Eksāmena rezultātus Latvijas pilsoņu kandidāti zina uzreiz, tomēr pilsonību viņš saņem pēc četriem līdz sešiem mēnešiem,” informē Naturalizācijas pārvaldes (NP) Rēzeknes reģionālās nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Svikša.
Viņš norāda, ka tie nepilsoņi jaunieši, kas beiguši vidusskolu, Naturalizācijas pārvaldē vēl divus gadus pēc skolas beigšanas var pieteikties kārtot naturalizācijas eksāmenu. Viņiem šis eksāmens būs atvieglots, jo būs jākārto tikai jautājumi par vēsturi un Satversmi. Šogad šādu iespēju izmanto divi jaunieši.
NP Rēzeknes reģionālās nodaļas vadītāja Rita Zommere, kas ir arī eksāmena pieņemšanas komisijā, atzīst, ka Gulbenes rajonā nepilsoņi naturalizācijas eksāmenā uzrādot labas latviešu valodas un vēstures zināšanas. “Vecāka gadagājuma cilvēkiem problēmas sagādā latviešu valodas rakstu daļa, jo to nav apguvuši skolā. Rets ir tāds gadījums, kad naturalizācijas eksāmenā izkristu kāds Gulbenes rajona nepilsonis,” saka R. Zommere. Gulbeniete Inga Šupeņko, kurai ir 23 gadi, uzskata, ka Latvijas pilsonības iegūšana ļaus justies un dzīvot Latvijā pilnvērtīgāk un izmantot dažādas priekšrocības, kaut vai atvieglos došanos uz ārzemēm, meklēt tur darbu vai studēt. “Kad būšu Latvijas pilsone, varēšu piedalīties arī Saeimas un pašvaldības vēlēšanās. Tas rada sajūtu, ka esmu piederīga šai valstij,” saka I. Šupeņko.
