Zemnieku saimniecības “Kalnalīves” saimnieka Ojāra Doņuka izveidotā brigāde jau trešo nedēļu steidz gatavot zaļās masas rulonus. To darīt ir pēdējais laiks, jo šobrīd zālē ir vajadzīgais proteīna daudzums.
Zemnieku saimniecības “Kalnalīves” saimnieka Ojāra Doņuka izveidotā brigāde jau trešo nedēļu steidz gatavot zaļās masas rulonus. To darīt ir pēdējais laiks, jo šobrīd zālē ir vajadzīgais proteīna daudzums.
Zemnieks stāsta, ka vispirms 300 vītinātās zāles rulonus sagatavojis savam ganāmpulkam, kurā ir 30 slaucamas govis, bet tagad šo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedz rajona zemniekiem, kā arī dodas talkā pie kaimiņu rajonu lauksaimniekiem. O.Doņuks šovasar zāles kvalitāti vērtē dažādi un uzskata, ka īpaši ar rulonu gatavošanu jāpasteidzoties tiem, kam ir dabīgās pļavas, jo tajā kamolzāle jau beigusi ziedēt.
Plēves rulonus tīt O.Doņuks sācis 1998.gadā. Šajā laikā ir iegādāta jau otrā rulonu prese, ko nodarbina trešo sezonu.
“Prese labi kalpo apmēram četrus piecus gadus, pēc tam ir vajadzīgs daudz naudas, lai to uzturētu tehniskā kārtībā. Apzināti iegādājos firmas “Johndier” presi, jo salīdzinājumā ar Holandē ražoto tehniku, šī ir ievērojami jaudīgāka un paredzēta 70 000 rulonu satīšanai. Tās darbība, kā arī rulonu uzskaite ir datorizēta. Traktoristam radīti labi darba apstākļi. Tas ir būtiski, jo daždien, lai paspētu, rulonus beidzam tīt ļoti vēlu naktī, ” stāsta O.Doņuks.
Viņš ievērojis, ka ganāmpulku un arī vienas vai dažu govju īpašnieki arvien vairāk izvēlas lopbarībai gatavot zāles rulonus, nevis sauso sienu, jo ne vienmēr klimatiskie apstākļi ir tam labvēlīgi, kā arī siena sagatavošana prasa daudz vairāk fiziska darba. Vienā dienā, izmantojot rulonu presi, varot sagatavot lopbarību desmit govīm. Vienai govij pietiekot ar desmit ruloniem.
Brigādē, kas gatavo zāles rulonus, strādā Andis Ābeltiņš, kas zāles ruļļus satin četrās plēves kārtās. Ar speciālu traktora darbinātu iekārtu, ko vada Ivars Skangalis, plēvē satītie ruloni tiek novietoti saimnieka norādītajā lauka malā. Savukārt Arnis Dārznieks ar rulonu presi zāli no vāla satin ruļļos. O.Doņuks atzīst, ka brigādes vīri esot kopīga darba gados pārbaudītas vērtības.
“Sākotnēji rulonus arī manas saimniecības vajadzībām tina citi šā darba lietpratēji, bet tad sāku domāt, kāpēc to nevaru darīt pats. Par Sapard līdzekļiem un paša naudu iegādājos vajadzīgo tehniku,” stāsta O.Doņuks. Viņš cer, ka varbūt nākotnē izdosies nopirkt vēl vienu iekārtu, kas nopļauto zāli pirms tās satīšanas rullī apsmidzinātu ar bioloģisko ieraugu. Diemžēl iekārta ir dārga un tās iegādei pagaidām nav līdzekļu.
“Pielietojot bioloģisko ieraugu, masa ir garšīgāka un govis dod vairāk piena. Ja man būtu šāda iekārta, tad palielinātos rulona cena,” piebilst zemnieks. Viņš ievērojis, ka sētajos zālājos no viena hektāra platības iespējams sagatavot 32 rulonus, bet cītīgi strādājot, dienā iespējams satīt 270 ruļļus. Izņēmums neesot gadījumi, kad lūst tehnika, jo uz lauka esot gan akmeņi, gan nepamanāmas kupicas un tamlīdzīgi, bet remontam nepieciešami līdzekļi, tāpēc Ojārs lūdz lauksaimniekus, kas vēlas izmantot viņa brigādes pakalpojumus, pārlūkot pļavas un novākt akmeņus, ja tādi ir.
“Kalnalīvju” saimnieks stāsta, ka dažādu lauksaimniecības darbu veikšanai gadā izlietojot apmēram 28 tonnas degvielas. Saimniecībā, kas reģistrēta 1991.gadā par realizācijai nodoto pienu mēnesī saņemot aptuveni trīs četrus tūkstošus latu, bet visi ieņēmumi tiekot laisti apgrozībā. 160 hektāru platībā “Kalnalīvēs” otro gadu audzē rapsi, 68 hektārus atvēlot citām graudaugu kultūrām.
O.Doņuks iecerējis iegādāties automašīnu “Skania”, lai, iztiekot bez starpnieka, rapša sēklu pa tiešo nogādātu uz rapša iepirkšanas punktu Rēzeknē.
