Nav vārdos izsakāma pateicība par veco ļaužu aprūpi Tirzas aprūpes centrā, tādēļ vēlos pateikties rakstiski ar avīzes starpniecību.
Nav vārdos izsakāma pateicība par veco ļaužu aprūpi Tirzas aprūpes centrā, tādēļ vēlos pateikties rakstiski ar avīzes starpniecību.
Vislielākais paldies aprūpes centra vadītājai Ievai Bērziņai. Viņa ir ne tikai laba vadītāja, bet arī izcila daktere un vienkārši vitāls cilvēks. Kad mana mamma Olga Krūmiņa dažādu slimību rezultātā bija gandrīz nekustīga, piesaistīta gultai, man kā viņas meitai bija smags laika posms gan fiziski, gan morāli. Vissāpīgāk bija nevarīgi noraudzīties uz nespēkā guļošo, bet kādreiz tik enerģisko un darbīgo man vienīgo tuvo cilvēku. Biju izmisumā. Dzīvodama neilgu laiku Gulbenē, saskāros ar apkārtējo vienaldzību un nevēlēšanos palīdzēt. Pat no ātrās palīdzības mediķu puses, kad mamma bija izkritusi no gultas, arī no kaimiņienes, kura strādā par sociālo darbinieci, turklāt ar teicamu trepju telpas videonovērošanas aparatūru!
Tad vērsos pēc palīdzības Tirzas aprūpes centrā. Dažādi dakteri prognozēja, ka mamma nestaigās nekad. Taču notika brīnums. Ir pagājuši četri mēneši, un šodien mamma, kaut ar ratiņu palīdzību, var aiziet uz tualeti, var apmazgāties un arī virtuvē man ir palīgs. Par to visu varu pateikties Ievai Bērziņai un visam personālam – ar milža spēku un humoru apveltītajam Jānim, labestīgajām māsiņām un laipnajām sanitārītēm. Tādu līdzcietību un labestību pret pansionāta iemītniekiem nevar aprakstīt, to var tikai sajusts.
Lai spēks un izturība jums arī turpmāk! Gribu pateikties ar Raiņa vārdiem:
Viss pāriet – viss,
Bet nezūd it nekas.
Un labi darbi atmaksājas visi,
Tik vien ne tev, bet citiem.
