Arvien vairāk lauku skolas sāk līdzināties savai līdziniecei novadnieka Jāņa Poruka slavenajā stāstā “Kauja pie Knipskas”. Neliels skolēnu skaits, apvienotās stundas, apvienotās klases, daudzfunkcionāls skolas direktors – tas viss tagad raksturo mazās lauku skolas. Jo sevišķi četras, kuras ar 1.augustu mainīs statusu. K.Valdemāra pamatskola Beļavā, Litenes pamatskola un Druvienas pamatskola kļūs par sākumskolām 1. līdz 6.klašu skolēniem ar pirmsskolas apmācības grupiņām.
Gulbīša vidusskola Jaungulbenē ar 1.augustu kļūs par pamatskolu 1. līdz 9.klašu skolēniem.
Deputāti par diskusiju tālāk netiek
Nesen novada domē, izskatot darbinieku amatu vienības skolās, izvērsās diskusija lauku skolu bibliotēkām. Satraukta bija deputāte, novada bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne, redzot, ka skolām, kurās ir mazāk par 70 skolēniem, bibliotēkā nav paredzēta pat ne visniecīgākā amata likme. Pat ne 0,2 vai 0,1 likme, kas, pēc A.Sprudzānes domām, pašvaldības budžetā nevarētu iegriezt lielu robu. Viņa gribēja zināt, kas atbild par grāmatu krājumu šajās bibliotēkās, kas tur strādā ar integrēto informācijas sistēmu “Alise”. Novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls paskaidroja, ka, piemēram, Gulbīša vidusskolā direktore jau veic arī bibliotekāra darbu, kā arī vēl citus papildu pienākumus, lai rezultātā iznāktu pilna amata likme. Deputāte Sandra Daudziņa ieminējās, ka varbūt ir vērts apsvērt ideju apvienot pagastu bibliotēkas ar lauku skolas bibliotēkām. A.Šķēls akcentēja, ka katras skolas vadītājs ir tās direktors, kurš pats plāno, risina, meklē variantus, kā labāk organizēt darbu.
Gulbīša vidusskolas direktore Sarmīte Puriņa “Dzirkstelei” saka, ka veikt vairākus pienākumus – tā viņai un daudziem lauku skolu direktoriem ir pierasta lieta. Viņai nav vietnieku, nav lietveža. Skolai esot ļoti laba sadarbība ar pagasta bibliotēku, kopā tiekot rīkoti dažādi pasākumi, svinēti svētki, organizētas nodarbības. “Tāpēc mums situācija ar skolas bibliotēku nav tik smaga,” viņa uzsver. Šobrīd Gulbīša vidusskolā ir 67 skolēni. “Dzīvojam ar domu, ka turpmāk skola pastāvēs vismaz kā pamatskola. Ka vidusskolas nebūs, to saprotam jau otro gadu, kad mums vairs nebija, kas mācās 10.klasē. Apvienoto klašu pagaidām skolā nav. Ir kopīgas mācību stundas, ir dalītas stundas,” saka S.Puriņa.
K.Valdemāra pamatskolā ir saglabāts bibliotekārs, kurš strādā 0,4 amata likmes. Par darbu šim specālistam tiekot samaksāts no mērķdotācijas – tā “Dzirkstelei” stāsta skolas direktore Ērika Ivanova. No mērķdotācijas tiek samaksāts arī pedagogiem par darbu ar skolēniem pagarinātās dienas grupā. Pašai direktorei nav ne vietnieku, ne lietveža. Skolā ir 45 skolēni, kā arī pirmsskolas vecuma bērnu nodarbībās piedalās 24 mazie beļavieši. Skolā ir apvienotās klases: 1.-4.klase, 2.-3.klase un 5.-6.klase. Esot mācību priekšmeti, kur pedagogi strādā, nesaņemot par to darba samaksu. Tās ir atsevišķas mācību stundas. Bet samaksa par darbu tiekot nodrošināta apvienotajās klasēs. “Tā ir šībrīža realitāte. Līdzekļu ir tik, cik ir. Kaut kā mēģinu tikt galā,” saka Ē.Ivanova.
Mazajās skolās dara arī sabiedriski
“Mazajās lauku skolās bibliotekāriem nemaksā jau daudzus gadus,” “Dzirkstelei” saka Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova. Viņas skolā bibliotekāra pienākumus sabiedriskā kārtā jau ilgāku laiku veicot viena no skolotājām. “Skolotāja veic visu grāmatu uzskaiti, reģistrāciju, saskaņo iepirkumus. Par to viņai netiek maksāts jau daudzu gadu garumā. Mazajās skolās tā ir. Mums jau tā ir tik daudz apvienoto mācību stundu, ka ir jānosaka prioritātes. Mēs plānojam darbu un finansējumu par labu mācību stundām, lai pēc iespējas mazāk būtu apvienoto stundu,” saka V.Černoglazova. Viņa uzskata – nevar salīdzināt skolu, kāda tā bija J.Poruka “Kaujā pie Knipskas” un kāda ir tagad. Esot ne tikai cits laikmets, arī citādi cilvēki. “Es pati kādreiz esmu mācījusies apvienotajā klasē, kurā kopā bija 1.-3.klases skolēni. Tas bija kaut kas cits. Tagadējiem bērniem vajag veltīt daudz lielāku uzmanību. Viņi ir tik dažādi! Dažādas ir viņu vajadzības. Tiekam galā,” stāsta V.Černoglazova. Pašlaik skolā ir 37 skolēni, kā arī vēl pirmsskolas apmācība tiek veikta 26 bērniem. V.Černoglazova atzīst – jebkurā modelī mazajai lauku skolai visu laiku akūti nepietiek naudas. Vietnieku viņai skolā neesot jau apmēram astoņus gadus. Tikpat ilgi skolai nav arī algota bibliotekāra. Lietveža skolā nav kopš pagājušā gada oktobra. “Darbs jau nekur nepazūd. Tas ir jādara. Pienākumi tiek apvienoti un veikti. Kādam jau tas ir jādara. Tā ir mūsu pašu izvēle, ja mēs vēlamies būt un šeit dzīvot,” skaidro V.Černoglazova.
Litenes pamatskolas direktora vietas izpildītāja Ingrīda Strauta “Dzirkstelei” saka, ka līdz šim skolā ir bijis bibliotekārs, bet, kā būs turpmāk, tas pagaidām nav skaidrs. “Tas vispār nav prāta darbs, ja skolai nav sava bibliotekāra. Tas nekas, ka pagastos jau ir savi bibliotekāri. Nedomāju, ka pagasta bibliotekārs var tikt galā ar skolas bibliotekāra darbu. Skola tomēr ir diezgan specifiska lieta,” uzskata I.Strauta. Viņa informē, ka Litenes pamatskolā direktoram vietnieku nav jau sen, bet lietveža nav kopš pagājušā gada oktobra. Skolā ir 44 skolēni. Bērnudārzs Litenē pagaidām vēl esot “sava republika”, taču paredzams, ka drīz skola un bērnudārzs juridiski būs viena iestāde, bet gan skola, gan bērnudārzs faktiski paliks zem sava jumta. Pamatskolā nav apvienoto klašu, taču notiek apvienotās mācību stundas.
