Ziemeļvidzemes politiski represēto diskusiju kluba sanāksme 20.maijā notika Cēsīs. Nebija ieradušies represētie no Balviem.
Ziemeļvidzemes politiski represēto diskusiju kluba sanāksme 20.maijā notika Cēsīs. Nebija ieradušies represētie no Balviem.
(Diskusiju klubā iesaistās 9 rajonu – Gulbenes, Limbažu, Valmieras, Valkas, Smiltenes, Alūksnes, Madonas, Cēsu un Balvu – pārstāvji – red.) Diskusiju kopu saietā piedalījās arī Gulbenes politiski represēto nodaļas dalībnieki: vadītāja Aira Anča, Aina Lapiņa un es.
Šoreiz tikšanās dalībnieki runāja par šādām tēmām: izglītība un latviešu valoda, sabiedrisko organizāciju statuss, pensiju jautājums un Eiroparlamenta vēlēšanas.
Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Beikmanis stāstīja, ka ļoti intensīvi strādājot, lai piesaistītu Eiropas investīcijas. Cēsu rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass skaidroja, ka 2.vidusskolas bērni tiek aicināti dažādos piketos un ielu gājienos, kur aizstāv krievu valodu. Šī problēma tiekot speciāli saasināta. Kā labus piemērus viņš minēja Valkas skolas un Alūksnes 2.vidusskolu, kur bērni mācās un runā valsts valodā. Cēsu rajonā mazturīgajiem iedzīvotājiem vairs neesot jābrauc uz Rīgu pie ārsta izdarīt pārbaudes, jo ir iegādāts kompjūters. Uzzinājām, ka Cēsu krustojums uz Vidzemes šosejas tikšot paplašināts, jo pašreiz, izbraucot uz šosejas, neesot laba pārskatāmība, tādēļ notiekot avārijas.
Cēsu Pastariņa skolas direktore Ieva Eglīte stāstīja, ka viņa uztur saikni ar latviešiem Omskas rajonā Sibīrijā. Omskā un tās apkārtnē dzīvojot apmēram 10 000 latviešu. Dažas ģimenes esot ieceļojušas jau 1895.gadā. Augšbebru sādžā dzīvojot tikai latvieši. Pirmo reizi aizbraucot, latvieši bijuši pārsteigti par sirsnīgo uzņemšanu. Līdzi devusies arī Valmieras televīzija. Ieva Eglīte organizē Sibīrijas bērnu nometnes Cēsu un Valmieras rajonā. Šovasar atkal ciemos braukšot bērni, jo tautieši atsaucīgi un labprāt uzņemot bērnus savās ģimenēs.
Es personīgi esmu palīdzējusi 1941.gadā izvestā mašīnista Borisa Brūniņa pēcnācējiem no Sibīrijas – divām ģimenēm – iekārtoties mājās Latvijā, viņi te dzīvo jau četrus gadus. Man par šiem cilvēkiem nav kauns, jo latviešu valodu viņi ir apguvuši, bērni mācās Gulbenes 2.vidusskolā latviešu grupā.
Cēsu pilsētas arhīva vadītāja Anda Opoļska stāstīja, ka sadarbojoties ar politiski represētajiem. Cēsu rajonā esot apmēram 1200 šādas ģimenes. Piecu gadu laikā organizētas divas izstādes. Cēsu politiski represēto nodaļu vada enerģiskā Zigrīda Perevalova. Pašlaik Cēsīs var apmeklēt medību izstādi, tik lielu un tik skaisti iekārtotu izstādi es redzēju pirmoreiz.
Gulbenes politiski represēto nodaļa par atbalstu saka sirsnīgu paldies SIA “Apgāde” vadītājai Rutai Vilciņai un šoferim Dainim Laiviņam.
