Lasot 1920.-1930.gadu periodiskos izdevumus, esmu pārliecinājies, ka toreiz cilvēkos bija mazāk savtīguma, norobežošanās, savrupības. Cilvēki vairāk nekā šodien domāja par savu valsti, tās straujāku uzplaukumu, izaugsmi, pastāvēšanu tālos gadsimtos, dzīvoja kopā ar to. Toreiz bija vairāk ticības valstij, uzticēšanās vadītājiem, mazāk negatīvisma, nolieguma, aizvainojuma.
Tiem gadiem ļoti raksturīgi bija iestāžu, organizāciju, atsevišķu pilsoņu ziedojumi valstiski nozīmīgiem mērķiem, valsts tā laika aktualitātēm.
Nozīmīgs nav ziedojuma lielums. Būtiska ir attieksme: šī ir vienīgā mana valsts, es, tās daļiņa, esmu atbildīgs par tās stiprumu, drošumu, pastāvēšanu laiku laikos. Taču ziedojumi nav ne vienīgais, ne galvenais veids, kā mums stāvēt par Latviju tās labajās, tās ļaunajās dienās.
Manas pārdomas radās, tuvojoties divām Latvijas vēsturē nozīmīgām dienām. 23.augusts – Latvijas faktiskās neatkarības zaudēšanas sākums. 21.augusts – 30.gadadiena kopš Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas.
Dažas ziņas par liteniešiem
● 1930.gads. Litenes papīrfabrika ziedo Brīvības piemineklim Rīgā.
● 1931.gads. Litenes pagasta valde ziedo Brīvības piemineklim 106 latus.
● 1932.gads. Litenes Aizsargu nodaļa ziedo Kara aviācijas fondam 20 latus.
● 1934.gada 15.novembris. Valsts prezidents A.Kviesis izsaka pateicību Litenes sešklasīgās skolas audzēkņiem – vieniem no pirmajiem ziedotājiem Brīvības pieminekļa celtniecībai. Ziedoti 8 lati.
● 1937.gads. Litenes pagasta valde ziedo Kara aviācijas fondam 50 latus.
● 1936.gads. Litenes Krājaizdevu sabiedrība ziedo skolai 50 latus, Aizsargu organizācijai – 50 latus, Latvijas Kara aviācijai – 100 latus.
● 1937.gads. Uzvaras laukuma celtniecībai Rīgā Litenes pamatskola ziedo 37,27 latus, Krājaizdevu sabiedrība – 100 latus.
● 1937.gads. Trūcīgo bērnu ēdināšanas fondā 50 latus ieskaitījis dzirnavu īpašnieks St. Kambala, 20 – LU profesors litenietis Eduards Balodis. Ziedojuši visi skolotāji. Draudzīgā aicinājuma ietvaros litenieši daudz grāmatu dāvinājuši skolai.
