Skaistās Gaujas krastos ir daudz brīnišķīgu vietu, kuras visā krāšņumā vislabāk var redzēt, braucot ar laivām pa upi. Taču, ja tādas iespējas nav, par ko gan ir vērts padomāt, tad var izbaudīt dabas varenību un skaistumu arī no krasta. Viena no tādām izcili skaistām vietām ir Ērģeļu klintis, kas atrodas tikai 5,5 kilometrus no Cēsīm Priekuļu pagastā.
Ērģeļu klintis atrodas Gaujas kreisajā krastā un stiepjas apmēram puskilometru. To augstums ir dažāds – no 18 līdz 26 metriem. Klintis veido devona smilšakmens, kurā novērojams slīpslāņojums. Smilšakmenī esot atrodamas pat seno devona zivju atliekas un fosforītu konkrēcijas (ieslēgumi). Uz citu klinšu fona tās izceļas rūsganu josliņu zīmējumu, kas esot daudzās dzelzs savienojumu migrācijas pēdas. Vēl viena interesanta šo klinšu ģeoloģiska iezīme ir lūzumi, kas radušies senajos tektoniskajos procesos zemes dzīlēs pirms daudziem miljoniem gadu.
Uzņem filmas
Cēsu apkārtnē ir filmētas daudzas latviešu filmas. Ērģeļu klintis redzamas filmā “Purva bridējs” un 1973.gadā uzņemtajā Gunāra Pieša mākslas filmā “Pūt, vējiņi”. Domāju, daudzi atceras, kā Zane sēž augstā klintī un met ūdenī savu sagšu. Izrādās, tā ir Ērģeļu klints. Kultūras darbinieks Ivars Prauliņš kādā intervijā stāsta, ka tumšzilā sagša ar misiņa lociņiem svērusi astoņus kilogramus un Zane filmā to metusi Daugavā, kas faktiski bijusi Gauja. Tā kā parasti tiek filmēti vairāki kadri, lai izvēlētos labāko, tad katru reizi ūdenslīdēji vilkuši sagšu no ūdens ārā. Bet reiz nevarējuši sagšu atrast un meklējuši trīs dienas, līdz atraduši smiltīs.
Tiesa, es kopš skolas laikiem atceros, ka klintis sauca par Ērgļu klintīm. Izrādās, ka tiešām klintīm ir dažādi nosaukumi, tās pat sauktas arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi. Par nosaukumu ir dažādi nostāsti. Par Ērģeļu nosaukumu teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Savukārt Pieškaļu vārds esot radies tāpēc, ka netālu bijušas mājas, kurās dzīvojis karaļa piešu kalējs. Bet nosaukums Ērgļu klintis plašāk izmantots pēckara gados, kas varētu rosināt domāt, ka tur ligzdojuši ērgļi, taču uz smilšakmens klintīm ērgļi ligzdojam nekad neesot manīti.
Lai kāds arī būtu nosaukums, klinšu skaistums nav zudis, turklāt tagad ir izveidotas arī ērtas gājēju takas un apskates laukumi. Šīs klintis ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Gaujas nacionālajā parkā. Pāris gadus pirms Gaujas nacionālā parka izveidošanas (1973) priežu mežā virs klintīm esot sākta tūristu bāzes celtniecība. Tā kā tas izsauca plašu sabiedrības protestu, ar tālaika mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra Leona Vītola atbalstu tika izveidots Gaujas nacionālais parks. 1974.gadā tūrisma bāzes celtniecība tika pārtraukta un izveidotās ēkas, izmaksājot kompensāciju, tika nojauktas. Šis bijis viens no pirmajiem gadījumiem Latvijā, kad dabas aizsardzības intereses ir bijušas svarīgākas par nepārdomātu celtniecību.
Būs koncerts un kino uz ūdens
No 15.jūlija līdz 13.augustam notiks Cēsu Mākslas festivāls. Interesanti, ka šogad būs īpašs projekts – kino programma “Upe”, kad piedāvās seansus uz Gaujas upes pie Ēģeļu klintīm. Festivāla atklāšanas dienā – 15.jūlijā – pulksten 21.30 īpaši izvēlētā vietā pie Ēģeļu klintīm notiks koncerts un kinoperformance “Upe upē”. Mūziķiem būs speciāli izbūvēta platforma Gaujas vidū, bet skatītāju sēdvietas būs izvietotas upes krastā. Iespējams, tad varēs dabā pārbaudīt, cik patiess ir nosaukums Ērģeļu klintis. Atklāšanas koncertā uzstāsies sitaminstrumentālistu ansamblis “Perpetuum ritmico”, kas atskaņos pašu sacerētus darbus sitaminstrumentiem. Pasākuma otrajā daļā tiks atklāta kinopētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotā festivāla filmu programma “Upe” un varēs skatīties 1934.gadā tapušo un īpaši šim projektam digitāli atjaunoto latviešu dokumentālo filmu “Gauja”. Filma tiks projicēta uz klintīm, radot īpašu audiovizuālu efektu. Katru nedēļas nogali festivāla laikā notiks seansi “kinoteātrī uz ūdens”, piedāvājot īpašā gaisotnē noskatīties britu aktiera Čārlza Lotona vienīgo darbu kinorežijā “Mednieka nakts” (1955) un vācu režisora Vernera Hercoga filmu “Agire, Dieva dusmas” (1972) par spāņu konkistadoru ekspedīciju, kas dodas lejup pa Amazones upi zelta un labklājības meklējumos, kā arī brazīliešu režisora Ozualdo Ribeiro Kandejasa filmu “Robeža” (1967), kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfisku eksperimenta un dokumentālā kino robežas. Par festivālu vairāk var uzzināt mājaslapā “Cesufestivals.lv”.
