Gulbenes rajona padomes konsultante veselības aizsardzības un sociālās palīdzības jautājumos Aina Kokoreviča Iļģuciema cietumā iepazinās ar iespējām , kā uzlabot darbu ar notiesātajām un sodu izcietušajām personām.
Gulbenes rajona padomes konsultante veselības aizsardzības un sociālās palīdzības jautājumos Aina Kokoreviča “Aids” profilakses centra un ieslodzījumu vietu pārvaldes rīkotājā seminārā Iļģuciema cietumā, kur sodu izcieš sievietes, iepazinās ar iespējām, kā uzlabot darbu ar notiesātajām un sodu izcietušajām personām.
“Pārsteidza, ka Iļģuciema cietumā atrodas pārsvarā gados jaunas sievietes, vecumā no 35 līdz 40 gadiem. Tur valda kārtība un tīrība. Dzīves apstākļi salīdzinoši ir daudz labāki nekā vīriešu cietumā. Kārtību Iļģuciemā var salīdzināt pat ar pansionātu vai slimnīcu. Šīm sievietēm ir iespēja strādāt šūšanas cehā un veļas mazgātavā. Ir iespēja skatīties televīziju, klausīties radio un lasīt jaunāko presi. Viņas dzīvo, bet vienīgā atšķirība, ka aiz žoga nebrīvē, savukārt sadzīves apstākļi viņām ir labāki nekā sievietēm, kas dzīvo nelabvēlīgās ģimenēs,” atceras A. Kokoreviča.
Cietumā ir arī bērnunams
“Cietumā ir bērnunams, kur ieslodzīto bērni var atrasties līdz četru gadu vecumam. Māmiņa, kas ieslodzījumā dzemdējusi bērnu, ar to šajā bērnunamā uzturas, līdz jaundzimušais sasniedz gada vecumu. Pēc tam viņa atgriežas kopējā apcietinājuma telpā. Satikšanās ar bērniem netiek liegtas, un viņas var savus bērnus gan pabarot, gan samīļot. Cietumā bērni nav cietumnieki, bet cietumā dzimušie. Cietuma vadība viņus ved uz leļļu izrādēm, zooloģisko dārzu, gādā, lai viņiem būtu pēc iespējas skaistāka bērnība. Bērns, sasniedzot četru gadu vecumu, ja viņam nav neviena radinieka, kas ņemtu aizbildniecībā, nonāk bērnunamos. Pēc atbrīvošanas no cietuma, ja ir visi materiālie apstākļi un mātei ir saglabājusies vēlme pašai audzināt bērnu, viņi atkal satiekas un dzīvo kopā,” stāsta A. Kokoreviča.
Cietumniekiem ir veselības problēmas
Viņa norāda, ka Latvijā līdz 1. janvārim reģistrēti 1178 HIV vīrusa nēsātāji. No tiem 30 procenti atrodas ieslodzījumā. Cietumos ir daudz tuberkulozes slimnieku. “Latvijā ik mēnesi no cietuma brīvībā iziet apmēram 200 cilvēku. Gadā vairāk nekā 2000. Sodu izcietušās personas saskaras ar daudzām grūti risināmām problēmām, kas traucē viņu integrāciju sabiedrībā un veicina atkārtotu nonākšanu cietumā. Visbiežāk problēmas sodu izcietušajiem rodas, kārtojot dokumentus. Viņiem nav personu apliecinoša dokumenta, pieraksta, līdzekļu izdzīvošanai, jo, atstājot cietumu, tiek piešķirti pieci lati un ceļa nauda līdz iepriekšējai dzīvesvietai,” stāsta A. Kokoreviča.
Nepieciešams mainīt dzīves uzskatus
Nespējot apmierināt vajadzības, izveidot kontaktus ar ģimeni un draugiem, bijušie ieslodzītie slīgst depresijā, nokļūst alkohola, narkotiku varā. “Neapmierinātība bieži izpaužas agresijā, un atkal tiek izdarīts jauns noziegums. Lielu daļu pašvaldību nodarbina problēma par palīdzību sodu izcietušajām personām. Valstī nav vienotas metodikas, tādēļ iespēju robežās tā ir pašvaldību iniciatīva. Cenšamies palīdzēt uzsākt jauno dzīvi brīvībā, atrast darbu, lai būtu neliela iztika,” atzīst A. Kokoreviča. Trīs mēnešus pirms atbrīvošanas ieslodzījuma vietas pārvalde nosūta iepriekšējās dzīvesvietas policijai un pašvaldībai informāciju par personām, kas gatavojas atbrīvošanai. Saņemot šo informāciju, sociālie darbinieki izanalizē izmitināšanas iespējas, finansiālo atbalstu dokumentu kārtošanai, gadā par taloniem ēdināšanai un apģērbu.
“Jādomā arī par viņu profesionālo pārkvalifikāciju un tālāku izglītību, ko nodrošina Nodarbinātības valsts dienests. Jāpalīdz risināt veselības problēmas, jāiesaka reģistrēties pie ģimenes ārsta un tuberkulozes dispanserā. Domāju, ka pašvaldībām šiem cilvēkiem nav jādāvina nauda un jārisina sadzīves jautājumi viņa vietā, bet jādod informācija un iespēja veikt sabiedriskos darbus,” uzskata A. Kokoreviča.
Viņa norāda, ka daudzi no ieslodzījuma pārnākušie vārdos vēlas mainīt savu dzīvi. “Tomēr dzīve pierāda, ka katram iznāk citādāk. Katram ir jādod iespēja atgriezties normālā dzīvē, lai sāktu visu no jauna, pārējais ir viņu pašu ziņā un izvēlē. Ne visi vēlas dzīvot brīvībā, jo cietumā dzīve šķiet daudz vieglāka. Grūta ir pielāgošanās apstākļiem, kas mainās pat gada laikā. Bet, ja cilvēks šajā sabiedrībā nav bijis 10 līdz 15 gadus, viņam šī dzīve kļuvusi sveša un par grūtu. Savukārt citi saprot, ko nozīmē dzīvot ārpus uzticēšanās, likuma, mīlestības, līdzcietības un to, ka visgrūtāk ir brīvībā noturēties,” atzīst A. Kokoreviča.
Fakti
Iļģuciema cietumā dzīvo vairāk nekā 400 sievietes.
No viņām 90 gaida tiesas spriedumu.
Viņām ir dažādas sodāmības. 47 apsūdzētas par slepkavību, 28 par smagiem miesas bojājumiem, 26 par laupīšanu un 13 par narkotiku izplatīšanu.
Cietumā vienai sievietei piespriests mūža ieslodzījums.
1. janvārī no 1178 ar HIV inficētajiem 30 procenti atrodas ieslodzījumā dažādos Latvijas cietumos.
