Pirmdien Gulbenes dome ārkārtas sēdē atcēla lēmumu par viesnīcas nodošanu privatizācijā.
Pirmdien Gulbenes dome ārkārtas sēdē atcēla lēmumu par viesnīcas nodošanu privatizācijā. Pēc objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas termiņā neviens pretendents nav iesniedzis projektu.
Viesnīcas direktore Jevgēnija Kallase, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo objektu, deputātiem paskaidroja, ka aprēķinājusi un secinājusi – viesnīcas cena ir nesamērīgi liela.
“Viesnīca ir 25 gadus veca, nolietojusies, nav remontēta. Privatizācijas cena ir 111 595 lati, tikai desmit procentus maksājot sertifikātos. Papildu noteikumi paredz, ka ēka līdz 1.oktobrim jāpieslēdz centrālapkurei. Tas maksās vismaz 30 000 latu. Noteikts, ka jāsaremontē ēkas fasāde, kam vēl vajadzēs 30 000 latu. Pilnībā jāatjauno jumts, jānomaina logi, jārekonstruē iekšējās siltuma un kanalizācijas sistēmas.
Viena zvaigznīte viesnīcai maksās vēl 10 000 latu. Konsultējoties ar ekspertiem, aprēķinājām, ka man jāņem kredītā vairāk nekā 500 000 latu uz desmit gadiem. Vai spēšu atdot? Turklāt par šādu summu iespējams uzbūvēt jaunu viesnīcu. Jebkura banka man ir gatava dot kredītu, bet vai es pati spēšu to atdot?” teica J.Kallase.
Viesnīcai esot arī parādi – 7000 latu par bruģi, kas likts pie viesnīcas. Tikpat lielu summu J.Kallase no privātā uzņēmuma aizdevusi viesnīcas kafejnīcas remontam, mēbeļu iegādei.
“Četrstāvu viesnīcas ēkā klienti vēlas tikai luksusnumurus,” skaidroja viņa, kāpēc nepieciešami naudas ieguldījumi sadzīves apstākļu un servisa uzlabošanā.
J.Kallase ieguldījusi viesnīcas attīstībā personīgos līdzekļus, tāpēc pērn izdevies gūt 63 000 peļņu, taču visa nauda iztērēta uzņēmuma vajadzībām.
Deputāts Māris Sliede, kas strādā celtniecības firmā, pauda, ka J.Kallases nosauktās izmaksas viesnīcas ēkas sakārtošanai ir adekvātas.
Gulbenes domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs sacīja, ka pēc lēmuma atcelšanas par objekta nodošanu privatizācijai apmēram uz trim mēnešiem apstājas jebkāda tālākvirzība šajā jautājumā. Taču tikmēr iespējams meklēt jaunus variantus un domāt, ko darīt .
Pašvaldības īpašuma privatizāvijas process valstī beidzas tikai 2003.gada 1.janvārī. Viens no variantiem esot nenodot viesnīcu privatizācijai, bet gan tās apsaimniekošanai veidot uzņēmumu. Piemēram, var dibināt akciju sabiedrību.
Deputāts Aloizs Priedeslaipa teica, ka dome nav noskaņota pārdot viesnīcu “par sviestmaizi”. Pēc viņa domām, šo objektu pilsētas pašvaldība varētu paturēt savā īpašumā.
J.Kallase saka, ka cīnīsies, lai būtu iespēja privatizēt viesnīcu par saprātīgu cenu, lielāko summas daļu maksājot sertifikātos, kā to paredz likums.
