Otrdien Gulbenes domes deputāti iepazinās ar trim pašvaldībai iesniegtajām kultūras attīstības koncepcijām.
Otrdien Gulbenes domes deputāti iepazinās ar trim pašvaldībai iesniegtajām kultūras attīstības koncepcijām. Trīs kultūras koncepcijas uz nelielo Gulbeni, kurā ir nepilni 10 000 iedzīvotāju, “ir normāli”. Tā domā Gulbenes pilsētas domes deputāte, kultūras komitejas priekšsēdētāja Irīna Zeibārte.
“Visās koncepcijās ir daudz interesantu ideju. Cik tās tiks realizētas, būs atkarīgs no domes,” saka I. Zeibārte.
Ar nožēlu I.Zeibārte pauž, ka savas idejas koncepcijā nav pauduši Gulbenes kultūras nama darbinieki. Visapjomīgāko koncepciju iesniedzis valsts kultūras inspektors Gulbenes rajonā Donāts Veikšāns. Taču viņš vairāk pievērsies kultūras situācijai valstī kopumā, kontekstā vērtējot arī Gulbenes pilsētu. Konkrēti par kultūrvidi Gulbenē savās koncepcijās runā Gulbenes bērnu un jauniešu centra direktore Līga Melgaile un Gulbenes bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne.
Gulbenes domē par labāko koncepciju deputāti lems, iespējams, jau 20.septembra sēdē. “Dzirkstele” jau informēja, ka 21.jūlijā Gulbenes dome nolēma izsludināt konkursu par pilsētas kultūras koncepciju. Tajā piedalīties varēja ikviens. Domes mērķis bija iegūt modeli kultūras stratēģijai Gulbenē un kultūras iestāžu reorganizācijai. Konkursa uzvarētājs saņems 150 latu prēmiju. Tiks arī apsvērts, lai konkursa uzvarētājs varētu realizēt savas idejas. Domē joprojām ir brīva pusštata vieta, kas jāieņem galvenajam speciālistam kultūras darbā.
Gulbenes kultūras iestādes ir kultūras nams, bibliotēka, muzejs. Savā ziņā kultūras misija ir arī bērnu un jauniešu centram, kas darbojas interešu izglītībā, kā arī profesionālās izglītības iestādēm – mūzikas un mākslas skolām.
