Ar kardināliem, vienbalsīgiem lēmumiem par Druvienas un Litenes sākumskolas slēgšanu ir beigusies 22.februāra Gulbenes novada domes sēde, kurā pavisam tika izskatīti 53 sākotnēji izsludinātās darba kārtības jautājumi.
Pašvaldības izpilddirektore Guna Švika informēja, ka uzsāktas sarunas un ir idejas par to, kas turpmāk notiks ar skolas ēku Druvienā. Par šādu pašu jautājumu Litenē runās nākamnedēļ. G.Švika pauda, ka, iespējams, turpmāk būs vajadzīgi novada deputātu lēmumi par šo ēku pielietojumu.
Par kultūras pārvaldi nenobalso
Visilgākā diskusija šajā domes sēdē ar vispretrunīgākajiem viedokļiem bija par novada kultūras pārvaldes izveidi ar 3.aprīli, likvidējot Gulbenes kultūras centru kā atsevišķu iestādi un pievienojot to jaunveidojamajai pārvaldei kā struktūrvienību, un tāpat arī nododot pārvaldes pārziņā visus pagastu kultūras un tautas namus. Gatavību vadīt kultūras pārvaldi sēdē apstiprināja Svens Renemanis – novada galvenais kultūras nozares darbinieks. Viņš arī sēdes gaitā pamatoja savu viedokli par to, kāpēc šāda jauna pašvaldības iestāde ir vajadzīga, liekot akcentu uz kvalitāti, vienotas komandas darbu un racionālu finanšu izlietojumu. Viņa kolēģe domē Dārta Dīvāne pauda, ka jaunveidojamā pārvalde kultūras nozarē spēs realizēt vienotu informācijas apriti, esot vienotā sistēmā, tikšot nodrošināts konsultatīvais atbalsts. Domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone pauda, ka līdz ar pārvaldes izveidi uzreiz nevar cerēt uz jūtamu finansiālu ietaupījumu, svarīgi būšot kultūras nozari visu gadu vadīt piešķirtā finansējuma ietvaros. Toties G.Švika atzina, ka “var strādāt gan vienā, gan otrā modelī”, ar to domājot kultūras darba organizāciju gan pirms, gan pēc iespējamās reformas. Līdzīgu viedokli pauda novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls, uzsvērdams – nevar apgalvot, ka novadā “līdz šim kultūras nozare bija zaudējusi spēku”.
No visiem 15 deputātiem, kuri piedalījās domes sēdē, 7 balsoja pret (Ieva Grīnšteine, Andis Caunītis, L.Gabdulļina, Guna Pūcīte, Edīte Kanaviņa, Valtis Krauklis un Guntis Princovs), atturējās Normunds Mazūrs. Domes sēdē nepiedalījās un nebalsoja Intars Liepiņš un Ilze Mezīte.
Novada pašvaldības vadītājs Andris Vējiņš pēc balsojuma sacīja: “Varu paust tikai nožēlu par velti zaudēto laiku.”
“Lēmums šajā jautājumā netika pieņemts. Jāstrādā papildus un jāvirza atkārtoti,” sacīja V.Kravale.
A.Caunītis debatēs paskaidroja, ka vispirms gribētu iepazīties ar kultūras attīstības stratēģiju novadā, kādu to redz jaunveidojamā pārvalde, un tikai tad balsot. Tāpat deputāts jau iepriekš detalizēti vēloties zināt, kāda būs šīs pārvaldes struktūra. A.Caunītis uzsvēra – novads nav “eksperimentālā laboratorija”.
I.Grīnšteine sacīja, ka Latvijas lielo Dziesmu un Deju svētku gadā visi spēki jāveltī, lai novads godam sagatavotu savu pārstāvniecību. Kultūras pārvaldes izveide, pēc viņas domām, var pagaidīt.
G.Princovs uzsvēra, ka tomēr grib skaidru nākotnes redzējumu par visām trim nozarēm – izglītību, kultūru un sportu – un vēlas par katru no tām balsot vienlīdz atbildīgi.
V.Krauklis esot konsultējies ar kultūras nozarē strādājošajiem un sacīja – ir aizdomas, ka sagatavotā reforma ir ar nepilnībām un rezultātā var nest finanšu zaudējumus. Esot daudz līdz galam vēl neizprotamā.
A.Vējiņs uzsvēra, ka dzīves temps šodien diktē pieņemt lēmumus strauji, bet ne sasteigti. Viņš kārtējo reizi publiski uzskaitīja dažādas pieļautās kļūdas un nepilnības kultūras nozarē novadā, pirms to pārzināt sācis S.Renemanis.
Deputāts Anatolijs Savickis bilda, ka viņš vēlētos kultūras pārvaldi vēl plašāku, nekā ir piedāvāts lemt.
Arī sportā pagaidām bez pārmaiņām
Bez tālākas virzības deputāti šajā sēdē atstāja arī ieceri par sporta nozares speciālista nodalīšanu no domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas. Lai tas notiktu, bija jānobalso par grozījumiem pašvaldības administrācijas nolikumā. Nebija neviena, kas balsotu par. Septiņi bija pret, pārējie atturējās vai nepiedalījās balsojumā. Diskusijas gaitā vārdā tika nosauktas konkrētas personālijas un publiski izskanēja pārmetumi. “Par pārmaiņām gribam runāt, bet negribam ieviest,” secināja A.Savickis. A.Vējiņš atzina, ka šobrīd notiek mīņāšanās uz vietas.
Pašvaldības veidotās sporta komisijas (Aigara Cīruļa vadībā) skatījums – novadā jābūt vienam sporta speciālistam (uz pilnu slodzi), kas darbojas atsevišķi no pašreizējās domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas. Jautājums no dienas kārtības, visticamāk, noņemts tikai uz laiku. Deputāti turpinās diskutēt un kādā no nākamajām sēdēm tiks aicināti atkārtoti lemt. Paredzams, ka novada sporta darba organizators tiks izraudzīts pretendentu atlasē un strādās domes izpilddirektores tiešā pakļautībā, kā arī ciešā sadarbībā ar sporta komisiju.
Šobrīd novada pašvaldībā nav tāda viena konkrēta štata darbinieka, kas atbildētu par sporta nozari. Šāds pienākums līdz šim uzticēts pašvaldības iestādei – Gulbenes sporta centram Ziedoņa Lazdiņa vadībā (viņa vietniece ir Dace Anča). Ja novada deputāti lems par jaunas štata vietas – sporta speciālista – izveidi domes administrācijā, būs jāpārskata arī sporta centra darbinieku pienākumi – uzsvēra G.Švika.
Deputāti grib saprast notiekošo
Pagājušajā nedēļā, apspriežot šo jautājumu komiteju sēdēs, A.Cīrulis deputātiem izteica savu viedokli, ka līdz ar sporta speciālista jeb novada sporta dzīves menedžera amata izveidošanu pašreizējā Gulbenes sporta centrā būs jāatsakās no viena priekšnieka amata. Viņaprāt, tādējādi tikšot panākta lielāka atbildība un būšot nodrošināta attīstība. Varēšot saliedēt sporta darbiniekus un sportistus, un tas novadam “nesīs tikai plusus” – uzsvēra A.Cīrulis. “Mēs, kas esam saistīti ar sportu, ļoti labi redzam, kur ir kļūdas un kas ir jādara, lai mēs nestagnētu,” viņš teica. A.Cīrulis akcentēja nepieciešamību veidot atklātas sacensības, čempionātus, lai cilvēkiem būtu iespēja nākt atpūsties, darīt. Klibojot arī komunikācija ar sporta entuziastiem.
Deputāts Stanislavs Gžibovskis pauda, ka viņam nav skaidrības par tendencēm sporta nozarē novadā un par to, kādas būs prioritātes. Piemēram, vai Gulbenē taps peldbaseins, slidotava ar jumtu, vai tiks līdz galam pabeigta lielā stadiona rekonstrukcija.
L.Gabdulļina vēlējās uzzināt par jaunveidojamās štata vienības atbildības robežām. Viņa uzsvēra, ka sporta pasākumu novadā arī līdz šim ir bijis daudz, tomēr tie ir atšķirīgi kvalitātes ziņā.
A.Caunītis izteica šaubas, vai vispār vajag novadā tādu vienu sporta speciālistu. Viņš bija pārsteigts, ka jau tagad sporta nozarē ir notikušas skaļi neafišētas pārvērtības. Piemēram, esot dots norādījums vairs neorganizēt novadā ziemas sporta spēles. “Tad ir jautājums, kas tas mums novadā ir par cilvēku, kurš koordinē vai koriģē, kādus pasākumus rīkot un kādus nerīkot?” vaicāja A.Caunītis. N.Mazūrs akcentēja, ka pēc reformas novada sporta darba organizatoram jānodrošina “pietiekami lielas sviras”, lai nebūtu tā, ka viens, otrs vai trešais no malas var šo cilvēku ietekmēt un komandēt.
