Ejot Gulbenē pa Skolas ielu, daudzu uzmanību pie kādas mājas saista skaistie haskiji, kas allaž ir gatavi draudzīgai sarunai. Īpašs prieks ir bērniem, jo Roko ir ļoti piemīlīgs. Nora ir atturīgāka, bet abu haskiju rotaļas pagalmā var vērot ar interesi. Nolēmām iepazīties tuvāk ar suņiem un to saimniecēm Vēsmu un Maiju Birkmanēm.
Brīvdomātāja īpatnība – bēgt no mājām
Gan Norai, gan Roko bjuši vairāki saimnieki, pirms suņi nonāca pie Vēsmas Gulbenē. Kad viņas iepriekšējais suns cienījamā vecumā devās uz citiem medību laukiem, palika tukšums mājā un sirdī, tāpēc vajadzēja domāt par jaunu ģimenes draugu. “Mammai jau sen bija sapnis par haskiju. Viņa nevēlējās iegādāties kucēnu, bet jau pieaugušu suni, jo nevienam nebūtu laika ņemties ar mazuli. Kad internetā atrada sludinājumu, ka ģimene Aizkrauklē atdod haskija puiku, protams, viņa devās pēc suņa,” stāsta Vēsmas meita Maija. Acis Roko ir tādas pašas kā zaudētajam Argo, taču tā ir vienīgā līdzība. Diemžēl Vēsma nebija laikus painteresējusies, kāds ir haskija raksturs – nepakļāvīgs. To patiesi grūti iedomāties, jo parasti suņi vairāk vai mazāk vēlas kalpot saimniekam un klausa komandām. “Kad sākām interesēties, izrādījās, ka haskiji ir brīvdomātāji, kuri dresūrai nepakļaujas. Ja tomēr to dara, tad izvērtē pavēli. Sākumā Roko darīja visādas blēņas. Reiz viņš bija pat izgrauzis durvju stenderi, jo bija atstāts viens pats mājās. Haskijs ir ļoti sabiedrisks, tāpēc protestē, ja atstāj vienu,” skaidro Maija.
Vēl vairāk raižu sagādāja haskijiem raksturīgā īpatnība – tendence bēgt no mājām. Dzīvojot Aizkrauklē, sunim patika nogulties veikala durvīs, lai neviens netiek garām, kamēr viņam neiedod kādu kārumu. Arī Gulbenē Roko devās uz “Maximu”, jo lieliski prata izlīst pa kādu spraugu žogā. Noķert Roko nebija iespējams, jo haskijs nevēlējās doties mājās. “Kad saucu Roko, viņš pagrieza galvu uz otru pusi un aizskrēja garām. Citiem cilvēkiem viņš gāja klāt, bet mani ignorēja, tāpēc nereti gadījās, ka svešie suni atveda mājās,” atceras Vēsma. Nezinot, ko iesākt, viņa piesēja Roko ķēdē, kuru suns nevar ciest. Turklāt viņš kauca tā, ka apkārtējie varēja domāt – sunim dara pāri. Roko arī raka milzu bedres, kurās paslēpās. “Biju novesta tik tālu, ka domāju suni vest uz patversmi. Tad uzbūvējām voljēru, un izrādījās, ka tajā Roko jūtas kā mājās, jo ir sava būda, kur ielīst. Kad Maija atveda Noru, Roko vairs neko citu nevajadzēja, jo viņam bija draudzene,” atklāj Vēsma.
Ar diviem haskijiem vieglāk nekā ar vienu
Pāris mēnešus Vēsma un Maija bija cīnījušās, cenšoties nepieļaut bēgšanu un suņa protestus, darot blēņas, līdz izdomāja – jāatrod Roko draudzene, lai viņam būtu sabiedrība un nebūtu garlaicīgi. Pēc sludinājuma internetā tika atrasta haskija meitene – Nora. Bet noskaidrojās, ka sunim ir psiholoģiska trauma. “Tas ir skumjš stāsts. Noru ar visiem ciltsrakstiem bija iegādājies students. Viņam nebija laika pievērst haskija meitenei īpašu vērību, turklāt suns visu laiku bija spiests pavadīt dzīvoklī. Nora bija vēl kucēns, tāpēc plēsa tapetes, grauza vadus… Kādu reizi puisis bija tik ļoti sadusmots, ka stipri sita Noru. Divas dienas sunīte baidījās izlīst no pagultes, turklāt trauma – paniskas bailes no vīriešiem – ir saglabājusies joprojām,” atklāj Maija. Nora baidījās arī no nākamā saimnieka, tāpēc tas piesēja suni ķēdē. Kad Vēsma aizbrauca sunītei pakaļ, tā bija netīra un ļoti izkāmējusi. Turklāt bija apstājies augšanas process, tāpēc Nora vēl arvien izskatās kā kucīte gada vecumā, lai gan tai ir jau trīs gadi. Roko ir seši gadi.
Tagad Roko paklausa tad, kad ir izskrējies un paveicis visu, ko vēlas jeb uzskata par vajadzīgu. “Roko prot dot ķepu, paklausa komandai “sēdēt”, arī iedod buču. Nora kopš mazotnes nav mācīta, tāpēc suns nesaprot komandas, ko no viņa vēlas. Kinologs apliecina, ka tagad kaut ko iemācīt ir ļoti grūti vai pat neiespējami,” atzīst Vēsma. Tiesa, Nora vēro, ko dara Roko un mācās no viņa. “Izrādās, ka ar diviem haskijiem ir vieglāk nekā ar vienu. Lai gan ir puisis un meitene, viņiem nevar būt bērni. Roko, tika kastrēts, jo saimniece domāja, ka tad mazāk bēgs no mājām un būs mierīgāks. Savukārt Nora ir sterilizēta. “Nedaudz rāmāks Roko palika, tomēr, ja tiek ārpus vārtiem, viņam “aizbrauc jumts”, jo ir ticis it kā brīvībā. Kad vedām pie veterinārārsta, jau sāka skatīties, uz kuru pusi bēgt,” atzīst Vēsma. Ja vēl kādreiz būs vajadzīgs iegādāties suni, tad viņa zinās – jāmeklē uzreiz divi haskiji. “Nu jau esam sapratušies. Haskiji ir ļoti draudzīgi. Kad viņus izlaiž no voljēra, Roko pie pagalma vārtiem vien dzīvo. Cilvēki viņu glauda, un suns ir tik laimīgs! Bērni ar viņu taisa selfijus,” uzsver Vēsma. Haskiji nekādos apstākļos nekodīs un nedarīs pāri nevienam, tādēļ viņi neder sargsuņa lomai, toties ir lieliski ģimenes mīluļi. Tomēr Noru daļēji var uzskatīt par sargsuni, jo viņa sāk riet, ja pagalmā ienāk kāds svešinieks. Viņa arī dzenot interesentus prom no vārtiem. “Roko pievilina cilvēkus, bet Nora dzen prom. Viņa baidās, tāpēc tāda ir aizsargreakcija,” secina Maija.
Roko lielākais kārums ir cepumi, bet Nora labprāt ēd visu, ko dod, jo savulaik iztikusi vien ar auzu pārslu putru. Gadās, ka Vēsma tikai iedomājas, ka varētu aiznest Roko cepumu, bet haskijs jau skatās pa logu iekšā un gaida. “Ticu, ka suņiem ir telepātiskas spējas. Viņi jūt, ko cilvēki domā,” secina Maija. Abi suņi ēd sauso barību un kaulus jeb ragū, jo tiem ir nepieciešama arī svaiga gaļa. “Ja kaut kas nav pa prātam, tad Roko apvainojas. Piemēram, kad ir atnākuši ciemiņi, bet Roko nelaiž pie viņiem,” saka Vēsma.
Kaķis atgriežas pēc četru gadu prombūtnes
Kad atveda haskijus, tobrīd mājās nebija kaķa. Runcis Ciksis bija devies prom pirms vairākiem gadiem, jo viņu necieta kaķene, kas bija krievu zilās šķirnes. “Kaķene negribēja sadzīvot ar mazo melno kaķēnu, tāpēc tas devās prom. Reizēm redzējām viņu Nākotnes ielas rajonā. Taču nesen, pēc četriem gadiem, Ciksis atgriezās, jo kaķenes vairs nav – tai jau bija krietni virs desmit gadiem,” skaidro Vēsma. Acīmredzot Ciksis uzskatīja, ka ar suņiem viņam problēmu nebūs. Taču, kad haskiji viņu dzenāja apkārt mājai, runcis secināja, ka droši var nākt tikai tad, kas suņi ir voljērā. Kokā nākas sēdēt arī svešiem kaķiem, kas reizēm iemaldās, jo haskiji nemīl kaķus. Šīs šķirnes suņi ir spēcīgi un ātri, tāpēc nav brīnums, ka arī Vēsma negrib gadīties viņu ceļā, kad tie, aizrāvušies rotaļās, drāžas pa pagalmu.
