Jūlija Sjedina ir 17 gadus veca Gulbenes 2.vidusskolas 11.klases skolniece, kuras mīļākais mācību priekšmets ir matemātika un mīļākā krāsa visos gadalaikos nemainīgi ir tieši zaļā. Viņa nav raudātāja, tieši otrādi – uzskata sevi par optimisti, taču reizēm asaras birstot. Tomēr nekad tas nav uz ilgu laiku. Meitene atzīst, ka šāgada skaistākais notikums viņai ir bijusi pašas vārdadiena. “Nebiju aizmirsta,” smaida viņa un stāsta, ka saņēmusi daudz mīļu vārdu un arī burvīgas rozes dāvanā.
Savs vārds Jūlijai vienmēr ir paticis, meitene uzskata, ka tas ir atvasinājums no vārda Džuljeta. Par to viņa pārliecinājusies pagājušajā gadā, piecus mēnešus mācoties vidusskolā Dānijā. Tur draugi viņu saukuši par Džuliju. Mācības Dānijā pērn kļuva par galveno un svarīgāko notikumu meitenes dzīvē, kas lika apjaust, ka varbūt arī Jūlija gribētu studēt ārzemēs, iespējams, pat tieši Dānijā, jo tur palikuši daži mīļi draugi, kurus vēl gribētos satikt. Dzīvodama un mācīdamās tur, Jūlija ne tikai nostiprināja savas zināšanas angļu valodā, bet arī jau sāka saprast dāņu valodu. “Es vēl nerunāju dāniski, taču jau sapratu, ko runā citi,” saka Jūlija.
Otra atziņa – nav nekā dārgāka sirdij kā dzimtās mājas. Ilgas pēc tām Dānijā bijušas pastāvīgas un īpaši stipras kļuvušas, kad tuvojās mājup braukšanas laiks. “Mājas ir vieta, kur man viss ir zināms. Tā ir sava valoda. Zinu, ka te visur visi mani sapratīs. Visur ir savējie,” saka meitene.
Jūlija zina, ka vārdu viņai izvēlējusies mamma. Tētim bijis padomā cits vārds, bet mammas viedoklis ņēmis virsroku. Vecākiem viņa ir otrais bērns, Jūlijai ir vēl arī vecākais brālis Dmitrijs. Savu ģimeni meitene ļoti mīl, taču sapņo par laiku, kad kļūs pilnīgi patstāvīgs cilvēks. Viņai ir bijusi iespēja pārbaudīt savu spēju dzīvot neatkarīga cilvēka dzīvi, kad mācījās Dānijā. Meitene esot sapratusi, ka nekur pasaulē nav ķīseļa upju ar debesmannas krastiem. Visur esot savu plusi un mīnusi, lai gan Dānijā mācīties bijis šķietami vieglāk un cilvēku savstarpējās attiecības likušās nepiespiestākas. Iespēja salīdzināt Jūlijai ļauj secināt, ka dzimtajā skolā Gulbenē tomēr ir visas iespējas iegūt pamatīgāku izglītību, tas viņai ļoti svarīgi, domājot par izglītības turpināšanu pēc 12.klases pabeigšanas.
Meitene uzskata sevi par cilvēku ar savu skatījumu uz dzīvi, personisko stilu un gaumes izjūtu. Neesot gluži vientuļniece, taču tikai dažus cilvēkus sauc par saviem īstajiem draugiem. Tie ir arī jauniešu centrā “Bāze”, kur meitene aktīvi darbojas un apjautusi sevī vēlmi un talantu fotografēt. Pašlaik Jūlija piedalās konkursā, kas ir saistīts tieši ar fotografēšanu. Viņai patīk arī zīmēt (arī uz piezīmju lapiņām skolā), piemēram, cilvēku tēlus, kas viņai ienāk prātā ne no šā, ne no tā. Tie noteikti ir no tagadnes. Jūlija dzīvo tajā.
