Druvienā, dziedot dziesmas, 8.novembra vakarā Mārtiņbērni staigāja no vienas mājas uz otru un svētīja Mārtiņdienu.
Pēc seno latviešu tradīcijām līdz ar Mārtiņdienu beidzas klusais veļu laiks un sākas jautrā ķekatās iešana, kas ilgst līdz pat Meteņiem. Iešana no mājas uz māju ir labestības došana citiem, kas simbolizē auglību, veselību un bagātību.
Druvienas pamatskolas skolotāja un masku gājiena dalībniece Madara Zirne stāsta, ka Druvienas bērni un jaunieši, svinot Mārtiņdienu, piepildīja sevi ar prieku un pozitīvām emocijām un īstenoja jauniešu iniciatīvas projektu “Latviešu maskošanās tradīciju atdzimšana Druvienā”, kuru atbalstīja Gulbenes novada dome. “Skolēnu rudens brīvdienu laikā mēs organizējām trīs radošās dienas Druvienas pamatskolā visiem interesentiem, lai sagatavotos Mārtiņdienas masku gājienam. Šo trīs dienu laikā iepazināmies ar latviešu un citu tautu maskošanās tradīcijām – paši pētījām dažādas grāmatas, veidojām prezentācijas, pie mums viesojās arī Tere no Spānijas, kas ir brīvprātīgā jauniešu centrā “Bāze”, un stāstīja par maskām un karnevāliem savā zemē. Šajās dienās dziedājām un spēlējām Mārtiņdienas dziesmas kopā ar Druvienas pamatskolas folkloras pulciņa skolotāju Daci Vītolu, dancojām kopā ar deju skolotāju Daci Circeni no Jaunpiebalgas un veidojām Mārtiņu maskas ar Jaunpiebalgas mākslas skolas skolotājas Talitas Rozenblates palīdzību,” stāsta M.Zirne. Projekta kulminācija bija 8.novembra vakars, kad kopā pulcējās visi ķekatnieki (apmēram 25), lai dotos masku gājienā. Tur varēja ieraudzīt gan Veļu māti, gan Garo sievu un Īso vīru, gan čigānus, gan raganas, velnus, gan Nāvi un citus mošķus, kā arī lāčus, vilkus, kazas un gaiļus. “Mārtiņbērni apciemoja vietējos Druvienas iedzīvotājus, skolēnu ģimenes un pensionētās skolotājas. Ikviens mūs uzņēma ar prieku un vēl dāsni pacienāja, jo mājās, kurās paviesojas ķekatnieki, tiek nesta svētība un šīs mājas iedzīvotājiem labi veiksies nākamajā gadā,” piebilst skolotāja.
