“Vai tiešām var būt tā, ka tiks nolemts par pagasta pārvaldes likvidēšanu Druvienā?” šādu jautājumu “Dzirkstelei” uzdeva kāda vietējā iedzīvotāja.
Guna Švika: “Pārvaldēm laukos ir jābūt!”
“Cilvēki ir pārpratuši. Jautājums ir par pārvalžu vadītāju slodžu lielumiem. Par to, ka uz mazajiem pagastiem pārvaldniekam varētu nebūt pilna darba slodze. 22.februāra novada domes sēdē tika pieņemts lēmums par darba grupas izveidi priekšlikumu izstrādei par iespējamo optimizāciju pārvaldēs. Sāksim diskusiju! Pagastu pārvaldēm ir jābūt. Runa ir par to, cik darbiniekiem jāpaliek pārvaldēs un vai vajag pārvaldniekus uz pilnu slodzi,” laikrakstam saka novada domes izpilddirektore Guna Švika. Viņa uzsver, ka likums “Par pašvaldībām” nosaka domei veidot un saglabāt pārvaldes pagastos. Pārvalde varētu nebūt vienīgi Gulbenes pilsētā, jo tur atrodas pašvaldības administratīvais centrs. Taču pagastos pārvalžu likvidēšanu likums liedz. Ir tieši otrādi – likumā teikts, ka pašvaldības dome var izveidot vienā novada pagastā vairākas pārvaldes, ja tas nepieciešams. Vienīgi ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra atļauju pašvaldība ir tiesīga divos novada pagastos izveidot kopīgu pārvaldi.
Druvienā pārrunā dažādus variantus
22.februārī novada deputāti kārtējā domes sēdē nobalsoja par Druvienas un Litenes sākumskolas likvidēšanu ar 1.septembri. Ir zināms, ka turpmāk Druvienas sākumskolā saglabāsies bērnudārza grupa, kas skaitīsies kā Lizuma vidusskolas struktūrvienība. G.Švika saka – līdz pavasarim ir jātiek skaidrībā, ko darīt ar Druvienas un Litenes skolas ēkām. Viņa piemin arī pārdošanas variantu.
Tieši 22.februārī Druvienā notika iedzīvotāju tikšanās ar novada vadību. Druvēniete Sandra Āre laikrakstam stāsta, ka pati ir bijusi uz šo sanāksmi un pavisam tajā piedalījušies apmēram 40 cilvēki. Druvienai tas esot daudz. Bijusi saruna arī par to, ka druvēnieši vēlētos pagastā veidot tā saucamo Valdorfpedagoģijas skolu. Ideja tiekot popularizēta Druvienā, un vietējie pedagogi jau apmeklējot īpašus seminārus, kuros tiek stāstīts par Valdorfpedagoģiju. “Jau iepriekš par to tika runāts. Neviens jau nav pretī. Taču tad ir jāapzina, cik būs bērnu, kuri apmeklēs šādu skolu. Vajadzēs arī atbilstošus pedagogus,” saka G.Švika.
S.Āre klāsta, ka iedzīvotāji vēlētos, lai pagastā uz vietas arī turpmāk būtu pārvaldnieks. Taču, ja tas nav iespējams, druvēniešiem pieņemamāk būtu ciešāk saistīties ar Lizuma pagasta pārvaldi. “Lizumā mācās Druvienas bērni. Lizumā ir darbs daudziem mūsu pagasta iedzīvotājiem,” saka S.Āre.
Litenē gaidīs domes iniciatīvas
“Novada domē ir izveidota darba grupa. Izejot no domes lēmumiem, Litenes pagastā varētu tikt organizēta kārtējā iedzīvotāju sapulce,” “Dzirkstelei” saka Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš.
Viņš neuzskata, ka pašam darba kļūs mazāk līdz ar skolas slēgšanu Litenē. “Ir jau daudz citu iespēju pagastā. Laiks būs citiem darbiem, kam varbūt līdz šim pietrūka laika,” bilst V.Lapiņš. Viņš ir labi sapratis un arī “Dzirkstelei” uzsver, ka nav plānots apvienot pagastus. Runa esot par pārvalžu vadītājiem. Par to, ka, piemēram, viens cilvēks varētu vadīt vairākas pārvaldes novadā. Pēc V.Lapiņa domām, lai pagastu centri saglabātos un attīstītos, “ir jābūt katrā pagastā pārvaldes vadītājam”. “Ir tomēr kopējais redzējums uz nākotni, uz attīstību. Katrs pagasts jau cīnās par sevi, lai būtu. Jāmeklē citas iespējas, jāpiesaista vairāk līdzekļu. Un tas jau arī ir galvenais pārvaldes darbs. Arī pašvaldības īpašumi ir jāpārvalda. Jāuztur kārtībā pašvaldības ceļi. Darba pietiek,” saka V.Lapiņš.
Iedzīvotāji par pamatskolu profesionālajā skolā
Iedzīvotājiem būtu izdevīgi, ja Rankas pamatskola atrastos pagasta centrā. Šobrīd no centra līdz skolai esot apmēram trīs kilometri. Vairums skolēnu (skolā pašlaik ir apmēram 80 skolēni) dzīvojot centrā. Tas nozīmē – skolas atrašanās pagasta centrā ļautu skolēniem vairāk laika vakaros pavadīt fakultatīvajās nodarbībās un interešu pulciņos. Skolas direktore Laima Braše “Dzirkstelei” saka – viņa un vairums iedzīvotāju cenšas distancēties no emocijām, jo, protams, vecā pamatskolas ēka ir sava un mīļa. Esot jau notikusi un notiekot saruna ar sabiedrību. Protams, esot arī neapmierinātie.
G.Švika saka – konceptuāli rancēniešu vairuma atbalsts ir. Esot jādara viss nepieciešamais, lai ar pavasari varētu kārtot jautājumus Rankas pamatskolas pārcelšanai uz Valmieras tehnikuma Rankas teritoriālo struktūrvienību. Tās direktors Miķelis Kučinskis “Dzirkstelei” bilst, ka šis ir Gulbenes novada domes risināmais jautājums, viņa izglītības iestādes darbiniekiem un audzēkņiem iebildumu neesot.
Ja novada dome tā lems, Rankas pamatskolas vajadzībām, visticamāk, jau nākamajā mācību gadā telpas tiks nomātas no valsts. Tas būšot izdevīgāk, nekā pamatskolai palikt tagadējā ēkā. L.Braše piebilst, ka vecajā ēkā ir krāšņu apkure. Bet tā saucamajā Rankas profesionālajā skolā ir siltinātas, plašas, gaišas telpas ar centrālapkuri, ar sporta zāli, ar lieliski iekārtotu ķīmijas kabinetu, kuru pamīšus varētu izmantot gan vienas, gan otras izglītības iestādes audzēkņi.
“Kas tālāk notiks ar Rankas pamatskolas veco ēku – par to būs jādiskutē,” “Dzirkstelei” saka G.Švika.
Ēkas, kurās atrodas skolas
◆ Kopš 1951.gada skola Druvienā atradusies muižas pilī (1898). Pils ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
◆ Kopš 1925.gada skola Litenē atradusies tā saucamajā muižas kungu mājā (tautā saukta par pili), kura ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, bet visa 19.gadsimtā tapusī muižas apbūve – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
◆ Rankas pamatskola (attēlā) – iesvētīta 1887.gadā kā draudzes skolas ēka. Skolu nosauc par Lutera skolu. Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
