Anita Sproģe nesen, 30.decembrī, sasniedza Balzaka romānu sieviešu vecumu. Tas nozīmē – būt plaukumā.
Anita Sproģe nesen, 30.decembrī, sasniedza Balzaka romānu sieviešu vecumu. Tas nozīmē – būt plaukumā. Domās, jūtās, dzīves atziņās, sievišķībā.
Bet Druvienā Anitu atceras un pazīst kā mazu meitēnu, kas bērnību pavadīja pie vecmāmiņas, ko ciemā visi mīļi sauca par Rozi. No apaļīga, piemīlīga skuķēna Anita kļuvusi par valdzinošu būtni. Tādu viņu redzēsim šodien, 4.janvārī, pulksten 15.00 Baibas Sipenieces “Zvaigžņu stundā” Latvijas Neatkarīgajā televīzijā.
Te nu man jāatklāj, ka pazīstu Anitu ļoti labi. Viņa ir mana māsīca. Tāpēc droši varu teikt, ka viņa ir patiesu jūtu un domu cilvēks. No dabas kautrīga, taču to neizrāda. Anita vienmēr gribējusi kļūt aktrise. Talantu izkopa, mācoties bērnu studijā un darbojoties pieaugušo amatierteātrī pie Romāna Grabovska (kas ir dzimis gulbenietis). Ceļš uz profesionālo teātri nebija taisns. Anita vairākas reizes stājās Teātra fakultātē, bet netika uzņemta. Toreiz viņa man teica: “Varu būt tikai aktrise un nekas cits.” Anitas ģimene, to dzirdot, pārdzīvoja, piktojās un reizē lepojās par viņas uzticību sapnim.
Un tad režisors un aktieru kursa vadītājs Pēteris Krilovs pamanīja “Kabatā” izrādi bērniem, kurā divi draugi rūķi – Anita Sproģe un Regnārs Vaivars – stāstīja un izspēlēja pasakas bērniem. Režisors atvainojās Anitai, ka nav viņas talantu pamanījis iestājeksāmenos Teātra fakultātē. P.Krilovs uzaicināja Anitu kļūt par studenti – sākumā kā brīvklausītāju, vēlāk kā pilntiesīgu aktierkursa dalībnieci.
Anita ir beigusi Teātra fakultāti un ir aktrise, kas nav saistīta ar kādu vienu konkrētu teātri. Viņa nezina, vai tas ir labi vai slikti. Ir brīvības sajūta. Un ir stimuls katrreiz lomā pierādīt sevi no jauna. It kā izmantojot pirmo un vienīgo iespēju. Tas mobilizē. Ir spēlētas skaistas lomas Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, “Skatuvē”, “Kabatā”. Pirms Ziemassvētkiem teātrī “Skatuve” režisore Anna Eižvertiņa skatītāju vērtējumam nodeva Mārijas Meipas – Dodžas grāmatas “Sudraba slidas” dramatizējumu. Šinī izrādē profesionālie aktieri, arī Anita, spēlē kopā ar pusaudžiem. Tātad jau atkal nopietna pārbaude, eksāmens. Un rezultāts ir labs. Iestudējums jau izpelnījies publikas vētrainus aplausus un kritikas sajūsminātas rindas (piemēram, 29.decembra “Dienas” “Izklaidē”).
Bet kā tad ar mīlestību? Anita joprojām ir ceļā uz to. Turklāt viņa vienmēr ir uzsvērusi, ka vairāk par visu mīl teātri.
