Smēķētājam grūti saprast nesmēķētāju, un otrādi – nesmēķētājam – smēķētāju. Ja daļai dūmu mākonis ir patīkams aromāts, tad citiem – nepatīkama smaka. Ir zināms, ka Veselības ministrija rosina aizliegt tabakas izstrādājumu izvietošanu tirdzniecības vietās, nosakot, ka šie produkti varēs atrasties tikai slēgtos skapjos un tos varēs iegādāties, pārdevējam nosaucot konkrētu preci. Ministrija likumprojektā noteikusi arī vēl papildu smēķēšanas ierobežojumus, piemēram, smēķēt nedrīkstēs uz dzīvokļu balkoniem, ja kādam no mājas iedzīvotājiem būs pretenzijas pret to, kā arī kafejnīcās un citās publiskās vietās, ja kādam pret to būs iebildumi. Par to, ka līdz šim uzraksts “Nesmēķēt 10 metrus no ieejas” daļai nav saprotams, arī ir nācies pārliecināties un ne reizi vien. Tie, kas ir smēķējuši vai smēķē, ļoti labi zina, ka cigaretes izraisa pamatīgu atkarību, gluži kā narkotikas. Kādam smēķēšanu izdodas atmest, citam – ne. Un to, cik grūti to ir izdarīt, zina tikai pats smēķētājs. Ne reizi vien ir nācies dzirdēt stāstus par sajūtām, kādas esot, ja netiec pie kārotā dūma – nervozitāte, nemiers un prātā tikai viena doma – varbūt tomēr uzsmēķēt, jo nav jau jaunums, ka ir radusies nikotīna atkarība. Un alkas pēc kārtējās devas ir grūti noslāpēt. Tāpēc atliek vien piebilst, ka arī tabakas izstrādājumus var pielīdzināt narkotikām, tikai, kā izrādās, tās ir legālas, jo var tirgot un smēķēt. Un atliek vien piekrist, ka tiem, kam smēķēšanu izdodas atmest, tas tiešām ir liels sasnie-gums.
