Vienmēr ir skaists tas laiks, kad cilvēka dvēselē ieplūst gaidīšanas prieks un sirds kļūs līksma alkās pēc kaut kā noslēpumaina un neatkārtojama.
Vienmēr ir skaists tas laiks, kad cilvēka dvēselē ieplūst gaidīšanas prieks un sirds kļūs līksma alkās pēc kaut kā noslēpumaina un neatkārtojama. Izdzīvot to brīdi, kas šķir no svētku gaidīšanas sākuma brīža līdz to kulminācijai, ir dots ikvienam. Un katrs to izjūtam citādāk. Ja godīgi jāsaka, tad man šķiet, ka svētku gaidīšanai piemīt vēl lielāka burvestība un īpaša noskaņa nekā tad, kad tos sākam svinēt.
Jā, vasara atkal ir pilnbriedā. Smaržo pēc siena, jāņuzālēm un mīlestības. Daudz stiprāk nekā citkārt šajā gadalaikā cilvēks saplūst ar dabu. Tikai žēl, ka pavisam drīz saules ceļš debesīs kļūs īsāks un ilgošanās pēc jāņudziesmām un saulgriežu svētku spēcinošā strāvojuma sāksies no jauna. Latviskās tradīcijas bagātina un ir neizsmeļamas, no tām ik reizi varam gūt ko jaunu. Domājams, ka jaunajai paaudzei ir daudz ko mācīties no vecāka gadagājuma cilvēkiem šo tradīciju izzināšanā.
Daudzi pilsētā dzimušie jāņubērni pat nepazīst visas jāņuzāles un nezina, kāda katrai no tām ir vērtība un kādai kaitei izmantojama. Agrāk latviešiem pirms un pēcjāņu laiks visvairāk asociējās ar siena pļavu, tā pļaušanu ar izkapti un likšanu zārdos. Ar latviešiem raksturīgo čaklumu visi darbi tika apdarīti, lai citi neaplīgotu. Jāteic, šī tradīcija savu nozīmīgumu saglabājusi joprojām, jo paveicamos darbus neviens pirms šiem svētkiem neatliek uz rītu.
Prieks, ka latvieši nav aizmirsuši, kā svētku galdā garšo pašu ražotais jāņusiers un alus. Tiesa, prasmīgas zināšanas mājas siera siešanā gan galvenokārt pieder vecāka gadagājuma saimniecēm, bet jaunās priekšroku dod veikalā pirktajam. Ekoloģiski tīru produkciju arī pirms Jāņiem piedāvā lauksaimnieki Zaļajā tirgū Rīgā, kas pamazām kļūst populārs arī Latvijā. Tajā jāņabērni atradīs ne vien siera rituļus, bet arī medu, ārstnieciskas zāļu tējas, pirtsslotas, maizi, dārzeņus, kas lieti noderēs svētku svinēšanā.
Izrādās, ka latvisko saulgriežu svinēšanā kopīgas ir arī visu triju Baltijas valstu paražas. Jau otro gadu šo valstu saulgriežu svinības notiek Berlīnē pie Halenzē ezera, kur arī berlīnieši iepazīstas ar Baltijas tautu tradīcijām, kultūru un bauda latviešu, igauņu un lietuviešu alu. Latvietim ir prieks ticēt mūsu valsts stiprumam tad, kad sirds gavilē. Tas spēcina vēl vairāk tālākajām ikdienas gaitām. Šķiet, latvieši prot svinēt svētkus, meklēt un atrast laimi papardes ziedā un atcerēties senlatviskos ticējumus. Lai tas izdodas arī šogad mums visiem ikvienā Latvijas malā vai arī ārpus tās!
