Ir nakts, kas sapņos
tur mani ciet:
Ved liktenis tāli, kur ceļam nu iet.
Tur vienos gruvešos sabirzis viss,
Bet rītos – gaismā
Kā šķēlēs viss trīs…
– Un viegli
vai grūti –
Drīz vien klāt ir prieks,
Jo dvēsele sauc: “Esi teicamnieks!”
Rādi, ko paveikt var
Viens vienīgs “es”! –
Vientulībā ieslēgts
Kā cietumnieks.
Ceļ dvēsele spārnos –
Tā lidot poš –
Un visam pāri – lai izdzīvo drošs!
Kad atmiņstrēlēs skaists mirklis sauks,
Paldies tiem visiem,
Ar ko kopā būts!
Tu, bagātā dzīve, –
Kā mirdzējums spožs…
Gan zibeņi spēra –
Bet Sargs ir man drošs.
