Spoku nakts. Kad vakars klāt un saule riet, spoki savās gaitās iet.
Spoku nakts
Kad vakars klāt un saule riet,
Spoki savās gaitās iet.
Un, kad spoki baidīt sāk,
Visiem lielas bailes nāk.
Klusi staigā, čabinās,
Un pa kaktiem grabinās.
Nobaidīt tie var ikvienu,
To, kurš nestaigā pa dienu.
Nevaj”g naktīs vēlu staigāt
Un pa ielām skaļi klaigāt,
Naktis domātas tik sapņiem,
Nevis iešanai pa kaktiem.
Agnese Bērziņa (6.b kl.)
Ko redzēja degoša svece
Man patīk savā istabā iededzināt sveci. Es to daru ļoti bieži.
Vislabāk man patīk dzeltenas svecītes, kuras es pārsvarā iegādājos katoļu baznīcā pēc svētdienas skolas. Ar lielu prieku es tās dāvinu arī citiem.
Iedegtā svece manā istabā nozīmē daudz ko. Viņa redz visu – gan mani, gan dvēseli, manas mantas. Skatoties sveces liesmiņā, es nomierinos. Istabā izplatās patīkama smarža. Dažreiz svece deg klusu un mierīgi, tātad – manā istabā ir kārtība un es – pozitīvi noskaņota. Bet ir gadījumi, kad svece deg sprakšķēdama – kaut kas nav kārtībā ar manām mantām un mani pašu. Vēlos, lai svecīte manā istabā degtu klusu un mierīgi un sniegtu man gaišu noskaņu.
Krista Kantāne (6.kl.)
Es gribētu būt
Kā putnam man jāsteidz būt brīvai,
Pār zemi un mākoņiem lidot.
Kā zivij man jāpeld pa ūdeņiem
Gar saulainiem krastiem un akmeņiem.
Tik slaida kā dzērve es gribu kļūt,
Staigāt tālus ceļus pār klajumiem,
Tik gudrai kā lapsai man gribas būt,
Atrast alas un laimīgi dzīvot.
Mārīte Balode
(Kalnienas pamatskola)
Vēstu jums par mūsu dzeju –
zaļojošo pavasari,
elpojošo dabu.
Mēs to mīlam, jūtam,
kā tā tevi, mani aizrauj
savās skanīgajās rindās.
Matīss Andrejs Obrumāns
(Stāķu pamatskolas 4.klase)
Rudens
Rudens – ražens vīrs,
Sēnes, ogas dāvā mums.
Miķelis nāca lieliem tirgiem.
Ļaudis tecēja pulciņiem.
Gājputni dāvāja siltu sirdi,
Vasariņai aizejot.
Harijs Pugačs (4.klase)
Rakstnieks
Raksta rakstnieks
Rakstu darbus.
Raksta, raksta,
Kamēr apnīk.
Ko nu lai dara?
Pie kā lai skrien?
Jāskrien pie Poruka.
Pie Jāņa Poruka.
Viņam vienmēr prātā
Dzejolītis jauks.
Žanete Zirne (9 gadi)
