Druvienā oktobrī tradicionāli vecajā skolā – muzejā notiks Jāņa Poruka Dzejas dienas, kā arī dzejnieka dzimšanas dienā – 13.oktobrī – dosies uz Meža kapiem Rīgā, lai noliktu brūklenāju vainagu uz Poruka kapa.
Druvienā oktobrī tradicionāli vecajā skolā – muzejā notiks Jāņa Poruka Dzejas dienas, kā arī dzejnieka dzimšanas dienā – 13.oktobrī – dosies uz Meža kapiem Rīgā, lai noliktu brūklenāju vainagu uz Poruka kapa.
Druvienas vecās skolas-muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne informē, ka muzejā dzejas draugus gaidīs 8.oktobrī pulksten 12.00.
“Būs iespēja klausīties folkloras kopu “Pērlis”, nobaudīt tradicionālo Buņģa zupu, kuru vārīsim un ēdīsim muzeja pagalmā. Dzeju runās Druvienas un Rīgas rajona Mālpils skolēni,” saka L.Zvaigznekalne. Viņa piebilst, ka tradicionāli ikvienam, kas sevī jūt dzejnieka talantu, būs iespēja muzeja klases telpā “uzstāties no kanceles un nolasīt publikai savus dzejoļus”.
Atceroties šovasar Druvienā notikušo Poruka dzimtas salidojumu, būs iespēja pēdējo reizi apskatīt lietišķās mākslas ekspozīciju, kurā ir Mālpils studijas “Urga”, Ogres rajona Lauberes kopas “Noskaņa” darbi. Būs apskatāma dzejnieka J.Poruka māsas Emīlijas dēla Jāņa Anceva gleznu izstāde. Varēs redzēt arī muzeja jaunieguvumus, piemēram, Astrīdas Beināres dāvāto spoguli, kurā savulaik lūkojies pats Jānis Poruks un viņa dzīvesbiedre Ernestīne. A.Beināre ir Ernestīnes Porukas krustmeita, kas dzīvo Siguldā.
L.Zvaigznekalne piebilst, ka Druvienas vecā skola – muzejs pirmo sezonu darbojas kā akreditēta iestāde. Muzejs pieder vietējai pašvaldībai. Otro gadu vecā skola piedalījusies Eiropas Kultūras mantojuma dienās. Šogad muzeja ēka atzīta par vienu no 100 Latvijas sakoptākajiem kultūras pieminekļiem.
Druvienas vecā skola celta 1868.gadā un kā skola izmantota līdz 1951.gadam. 1966.gadā te izveidots muzejs. Tajā ir ekspozīcija, kas raksturo 19. un 20.gadsimta mijas laiku Vidzemes lauku skolā. Te ir mācību klase, dzīvojamās telpas. Ekspozīcija vēstī par novadniekiem.
Druvienas vecajā skolā ir mācījušies dzejnieks Jānis Poruks (1871-1911), literaturvēsturnieks un bibliogrāfs Kārlis Egle (1887-1974), tulkotājs Rūdolfs Egle (1889-1947), žunālists un komponists Jānis Straume (1861-1929), tekstilmākslinieks Jūlijs Straume (1874-1970), rakstnieks un publicists Vilis Ešots (1907-1979).
