Druvienas pagastā tradicionālajās novadniekam, dzejniekam Jānim Porukam veltītajās Dzejas dienās cildināja vietējo maizes cepēju Ausmu Poruku, kas ir dzejnieka brāļadēla sieva.
Druvienas pagastā tradicionālajās novadniekam, dzejniekam Jānim Porukam veltītajās Dzejas dienās cildināja vietējo maizes cepēju Ausmu Poruku, kas ir dzejnieka brāļadēla sieva.
Šoruden “Lauku Avīzes” un “Praktiskā Latvieša” konkursā A.Poruka atzīta par Latvijā garšīgākās lauku rudzu maizes cepēju. A.Poruka savā 80 gadu ilgajā mūžā maizi cep jau 50 gadus. Dzejniekam Jānim Porukam 13.oktobrī bija 132 dzimšanas diena.
Druvienas kultūras nama mājīgajā tradīciju zālē netrūka klausītāju. Alūksniete, dzejniece Kornēlija Apškrūma nolasīja Porukmātei veltītu dzejoli. Savukārt bijusī druvēniete (tagad Gaujienas pagasta iedzīvotāja) Mētra Kalniņa nodziedāja tieši šai maizes cepējai veltītu jaunrades dziesmu. Druvienas vecās skolas – muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne pauda, ka Porukmāti Druvienā salīdzina ar dzejnieka Jāņa Poruka stāsta varoni Kukažiņu – vienkāršas lauku sievietes labestības un sirds gaišuma simbolu. Gaišu lakatiņu galvā uzsējusī Porukmāte pēc pasākuma sarunā ar laikrakstu pauda – neesot radusi, ka viņu liela, tāpēc bijis jāslauka saviļņojuma asaras. Dzejas dienu dalībniekiem viņa bija atnesusi cienastu – pašas cepto rudzu maizi. To baudīja un tik gardu kā šokolādi slavēja pasākuma dalībnieki – Druvienas pamatskolas skolēni, pārējie druvēnieši un viesos atbraukušie dzejnieki, starp viņiem arī Uldis Auseklis, kā arī Cēsu Tautas teātra aktieri.
U.Auseklis laikrakstam pauda, ka Druvienā pārņem īpašas sajūtas. “Esmu te bijis arī agrāk, taču Dzejas dienās – pirmo reizi. Priecājos, ka līdzās man tuvā dzejnieka Jāņa Poruka dzejai un viņa gara klātbūtnei pasākumā skanēja arī mana dzeja. Oktobris ir labākais laiks, lai dzejotu, lai klausītos dzeju. Arī es tāpat kā J.Poruks esmu dzimis oktobrī. Viņš 13., bet es 30.datumā. Mana dzimšanas vieta ir Madonas rajona Mētrienā. Tagad esmu rīdzinieks, izdodu grāmatas,” saka U.Auseklis, kas raksta dzeju gan bērniem, gan pieaugušajiem. Uz Druvienu lasītājiem prezentācijai dzejnieks bija atvedis arī dzejoļu grāmatu par runci Franci. Izjautāts par šo grāmatu, U.Auseklis atzina, ka Francis ir viņa bērnības sapņu runcis.
Viņš atzīst, ka Druvienas dabas skaistums mudina dzejot, tāpēc saprotams, ka te par talantīgu dzejnieci izveidojusies bijusī vecās skolas – muzeja vadītāja, tagad pamatskolas angļu valodas skolotāja Anita Graumane. “Vidzemes dzejnieku salidojumā viņas dzejoļi bija paši labākie,” sacīja U.Auseklis.
A.Graumane laikrakstam saka, ka J.Poruka Dzejas dienu “īstā garša tomēr ir Druvienas vecajā skolā – muzejā”. “Tur pati no sevis rodas brīnišķīga sajūta. Gaisotne palīdz sajust J.Poruka garu. Taču šoreiz Dzejas dienu organizatori nākuši pretim druvēniešiem, jo muzejā nav apkures. Turklāt muzejs ir tālu no centra,” saka A.Graumane. Viņa slavēja, ka šoreiz Druvienas dāmu kluba “Pavards” sievas gādāja par vakarēšanu pēc pasākuma svinīgās daļas. “Tas nozīmē, ka kopā palikām ilgāk nekā parasti,” saka A.Graumane. Dzejas dienās viņa domās ir pie J.Poruka un savā bijušajā darbavietā – Druvienas vecajā skolā – muzejā, kur palikusi daļa viņas sirds.
Viņa pauž, ka Druvienā Dzejas dienas vienmēr ir ar J.Poruka zīmi, taču katrreiz tajās ir kaut kas jauns – Druvienā vēl nebijis dzejnieks, tikko iznākusi jauna grāmata.
“Man pašai rudens ir labākais laiks dzejošanai. Tuvojoties J.Poruka dzimšanas dienai, top jauns, gaišs dzejolis,” saka A.Graumane.
