Emocijas rudenī ir dažādas. Jo vecāka kļūstu, jo vairāk izjūtu veļu laiku. Migla, kritušās lapas uz ceļa, pa kuru eju, kāda atbalss netverama…Tajā dzīvoju. Un cenšos saglabāt optimismu. Mēģinu neļauties skumjām pārlieku.
Ko man personīgi dod Dzejas dienas Gulbenē? Prieku! Tiesa, sakarā ar manu pašreizējo dzīves ritmu tajās nesanāk piedalīties klātienē, bet domās es esmu blakus. Tas ir brīnīšķīgi, ja tiek rīkotas Dzejas dienas. Mīnusu nekādu te nemaz nevar būt! Mums pašiem ir savas Dzejas dienas! Tas ir apsveicami. Tas ir iedvesmojoši un rosinoši, kā arī izglītojoši. Pati šādu pasākumu vērtēju tikai un vienīgi pozitīvi. Arī es piedalīšos šogad Dzejas dienās Lielvārdē.
