Gulbenes bibliotēkā notika jaungulbenietes Intas Aizkalnietes dzejoļu krājuma “Visas zvaigznes manis pašas” atvēršanas svētki.
Šis ir pirmais autores dzejoļu krājums, kurā apkopoti dažādos laikos tapuši dzejoļi. Kā atzīst I.Aizkalniete, tas nebūtu tapis, ja izdevēja Ilona Vītola viņu nebūtu uzaicinājusi un iedvesmojusi to darīt. Autore saka: “Tie, kuri raksta dzejoļus, zina, ka reti kad var uzrakstīt dzejoli, apsēžoties pie galda vai datora ar dziļu domu – “Es rakstīšu dzejoli!” Sēdi, sēdi… un nekā! Bet reizēm tie dzejoļi atnāk paši no sevis, kādā emocionālā noskaņā vai ieraugot kaut ko ļoti skaistu.” Grāmatā ir dzejas ilustrācijas Annas Sakses pasakai “Naktsvijoles”, kā arī daudzi citi dzejoļi, liela daļa to ir arī rakstīti kā dziesmu teksti. “Tas, ko es gribēju ar šo grāmatu pateikt, ka katrs cilvēks iziet visus šos dzīves posmus – bērnība, jaunība, savas esības apzināšanās, iemīlēšanās, bieži vien mazāki vai lielāki sarežģījumi, dažiem vilšanās, zaudējumi, varbūt pat depresija, bezcerība. Ne tikai mīlestības dēļ, bet visa tā, kas apkārt notiek ne tā, kā mēs gribētu. Kas tad ir galvenais? Darīt visu, lai mūsu bērni ticētu mīlestībai, nākotnei, lai mēs nodotu nākamajām paaudzēm labo. Un ja Annas Sakses “Naktsvijole” beidzās ļoti drūmi un bezcerīgi, tad man gribējās, lai šī grāmata beigtos ar cerību, ar atdzimšanu. Jo tas ir vienīgais ceļš, kā izdzīvot šajā pasaulē,” saka I.Aizkalniete.
Autore atklāj, ka liels nopelns grāmatas tapšanā ir Andrim Fersteram. Viņš ir grāmatas ilustrāciju un noformējuma autors. “Andris ir arī ļoti talantīgs mūziķis un daudziem maniem dzejoļiem uzrakstījis mūziku. Andris ir arhitekts, dzīvo Rīgā, bet viņa dzimtas saknes ir Gulbenes novadā – viņa vectēvs, mācītājs Kārlis Zviedris un tālākie senči saistīti ar Agrumiem, Galgausku, Tirzu, Liteni,” stāsta I.Aizkalniete. Viņa pateicas par atbalstu gan A.Fersteram, gan arī savam vīram Aivaram, gan arī izdevējai I.Vītolai. Jautāta, vai kādreiz lasītāji varētu sagaidīt arī vēl kādu viņas dzejas krājumu, autore saka, ka to rādīs laiks. “Es esmu skolotāja, bet dzeja ir mans vaļasprieks!” saka I.Aizkalniete.
Dzejniece un rakstniece Iveta Krūmiņa saka, ka I.Aizkalnietes dzeja ir ļoti liriska. Viņa atzīst, ka atklāšanas pasākumā bija ļoti patīkami klausīties gan I.Aizkalnietes dzeju, gan arī A.Ferstera mūziku, kas ļoti skaisti papildina autores dzeju. “I.Aizkalniete ļoti vienkāršiem vārdiem runā par visiem svarīgām lietām – par attiecībām, par to, kas ir ap mums, par ikdienišķiem, sievietei būtiskiem notikumiem. Pasākuma laikā visus aizkustināja arī autores 92 gadus vecās vīramātes māsas – Valdas tantes – klātbūtne, kura arī izpildīja vienu dzejoli no šī krājuma. Tas lieliski ilustrēja mūža ritumu,” saka I.Krūmiņa. “Man ir prieks par katru autoru, kuram iznāk grāmatas, un prieks, ka šī grāmata ir vērtība ne tikai autorei, bet arī mūsu novadam.”
Tev
No vēja nevar
Atvadīties.
Par vēlu saukt –
Jau projām tas.
Kas iet, lai iet, lai neatgriežas,
Lai aizlido no atmiņas!
Kas iet, lai iet, lai
Naktī paliek!
Tik mirkli vien,
Kad mēness gaist,
Es tevi saucu sapnī klusi
Un nevēlos, lai sapnis gaist.
Tev iešu līdzi
Savās domās,
Kad mākoņi
Pār zemi līs,
Par maizes riku ceļa somā,
Par zvaigzni tumšās debesīs.
Jo man ir Dieva doti vārdi
Un sirds, kas prot tos pateikt tā,
Lai atvadoties neizšķirtos,
Lai aizejot reiz satiktos.
