Alūksnē 24.novembrī dzemdībās mirušā bērna māte Aija R. trešdien Rīgā rakstīs iesniegumu Medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai, lūdzot izvērtēt mediķu rīcību.
Alūksnē 24.novembrī dzemdībās mirušā bērna māte Aija R. trešdien Rīgā rakstīs iesniegumu Medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai, lūdzot izvērtēt mediķu rīcību. Māte paliek pie domām, ka viņas bērniņš dzemdībās ir gājis bojā mediķu – vecmātes Inita Vīskana un ārstes Džanetas Taratenkovas – nolaidības dēļ.
Ārsti atsaka ķeizargriezienu
“Grūtniecība ir noritējusi normāli, taču bērna nākšana pasaulē bijusi grūta. Mokoties dzemdību sāpēs, sieviete lūgusi, lai viņai izdara ķeizargriezienu. Tobrīd bērniņš mātes miesās bija vēl dzīvs. Ārsti atteicās to darīt. Vēlāk ķeizargrieziens izdarīts, taču bērna sirdspuksti vairs nebija saklausāmi. Mazais jau bija miris. Ārsti nejutās vainīgi,” stāsta Aijas R. māsa Dace Rasmane. Aija ir pastniece Veclaicenes pasta nodaļā, ko vada viņas māsa Dace. Visi Alūksnes rajona pasta darbinieki jūtot līdzi kolēģes bēdās un morāli atbalstot viņu turpināt cīnīties, lai ārsti saņemtu sodu par nolaidību.
Ja būtu zinājuši, samaksātu
Aijas R. sāpes pārauga nevaldāmās dusmās, kad laikrakstā “Malienas Ziņas”, stāstot par novembrī Alūksnes slimnīcā dzimušajiem, ticis pieminēts, ka 24.novembrī pasaulē nācis vissmagākais bērns (četri kilogrami), taču aizmirsts piebilst, ka dzemdībās mazulis miris. Tas arī bija pēdējais piliens sāpju kausā, ko pārcieta bērnu zaudējusī māte. Viņa rakstīja “Malienas Ziņām” un no sava viedokļa pastāstīja, kā un kāpēc dzemdībās bojā ir gājis viņas bērniņš. “Māsai ir vēl divi bērni – astoņus gadus veci dvīņi, zēns un meitene. Taču tagad viņai ir jauna ģimene. Ļoti gaidīja bērniņu. Iznāca šausmīga dāvana vīram uz 35 gadu jubileju. Ja mēs būtu zinājuši, ka var rasties problēmas, būtu samaksājuši, lai ārsti laikus izdara ķeizargriezienu,” saka Aijas R. māsa.
Tagad daudzi cilvēki stāstot, ka Alūksnes slimnīcā piedzīvota mediķu nolaidība dzemdībās. Ja beigās bērniņš tomēr paliek dzīvs, tad visas nebūšanas aizmirstoties. Taču nav mierinājuma tad, ja notiek nelabojamais.
Komisija neatzīst mediķu vainu
“Nepatīkama ir mediķu taisnošanās, kad skaidri redzams: tā ir viņu vaina. Viņiem pat nav vienota viedokļa par to, vai viņai (Aijai Rencei) dzemdības ir bijušas normālas vai smagas. Sveši cilvēki mūsu ģimenei nelaimē jūt līdzi un mudina cīnīties un nesamierināties, bet vietējo mediķu attieksme ir šausmīga,” saka Aijas R. māsa. Pēc tam, kad Aija R. bija publiskojusi šo gadījumu, Alūksnes slimnīcas galvenais ārsts Uldis Jurciņš slimnīcā izveidoja mediķu komisiju, kas izvērtēja šo gadījumu. Komisija neatzina medicīnas darbinieku vainu. To U.Jurciņš pauda arī savā atbildes vēstulē, ko nosūtīja personīgi Aijai R.. Pēc viņa domām, “mātei, kas dzemdēja 24.novembrī, acīmredzot ir bijusi nospiesta nabas saite, un tāpēc nepaspēja izdarīt operāciju”.
“Tieša ārstu vaina nav konstatēta, un komisija nevienu neierosināja sodīt. Morāli, protams, vienmēr kādam ir jābūt vainīgam,” laikrakstam atzīst U.Jurciņš.
Vainīgo var sodīt administratīvi
Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītāja vietniece Valentīna Berga informē laikrakstu, ka šis šogad neesot pirmais gadījums, kad dzemdībās miruša bērniņa māte lūdz izvērtēt mediķu vainu notikušajā.
“Nekad nevar pateikt uzreiz, ka ir tā un ne savādāk. Medicīna un dzīve vispār nav tik vienkārša,” saka V.Berga. Viņa paskaidro, ka inspekcijas spēkos ir “celt augšā visu dzemdētājas dokumentāciju un izskatīt to”. Ja ir pieļauti pārkāpumi vai kļūdas, kam ir nopietnas sekas, tad vainīgo ārstu soda administratīvi.
“Administratīvais sods paredz ārstam ekspertam uzlikt soda naudu līdz 100 latiem, ārstam vadītājam vai vietniekam – līdz 250 latiem,” saka V.Berga. Naudas sods atkarīgs no seku smaguma pakāpes. Ja inspekcija secina vienīgi to, ka pacienta vēsturē ir nesalasāmi vai neglīti ieraksti, tad mediķis saņemot mutisku aizrādījumu.
