Laikrakstā “Dzirkstele” izlasīju informāciju par to, ka lietoto preču veikalā kāda sieviete uzvilkusi mugurā vairākas blūzes un tur vēl kaut ko. Viņa gan informācijā tika nosaukta par garnadzi, bet divas reizes arī par kundzi. Man ir 85 gadi. Es dzīvoju Tirzas pagastā. Neesmu daudz skolā gājusi, bet saprotu, ka sievieti, kurai nav kauna zagt pat lietotas preces veikalā, par kundzi nekādā gadījumā nosaukt nedrīkst. Viņa nav šī vārda cienīga. Es uzskatu, ka šodien var būt prezidenta vai ministra kundze, bet ne jau zagles tagad būs kundzes. Viņas nav šādu godu pelnījušas. Tāpat arī avīzēs tiek stāstīts, ka, lūk, vīrietis veikalā nozadzis kādu alus vai degvīna pudeli, vai vēl kādu citu grādīgu dzērienu. Arī viņš tiek dēvēts par kungu. Vai tad tāds cilvēks, kurš ir nodzēries, zog vai rakājas pa atkritumu urnām, ir saucams par kungu? Atceros arī tādu informāciju, kurā bija stāstīts, ka stiprā alkohola reibumā pakritusi un dubļos vāļājusies kundze A.B. Saprotu, ka varbūt ir noteikts, ka nedrīkst atklāt vārdu un uzvārdu, bet kundzes vietā taču varētu teikt sieviete un tamlīdzīgi. Kopš savas bērnības atceros, ka par kungu tika dēvēts mācītājs, skolotājs, dakteris, veikalnieks. Arī cienījamas saimnieces godāja par kundzēm. Tādējādi šiem cilvēkiem tika izrādīts gods.
Klausos arī Latvijas radio. Nesen dzirdēju, kā raidījumā, kurā tika stāstīts par sparģeļu audzēšanu Kalnienā, raidījuma veidotāja stāstīja, ka ir iestādīti divi hektāri sparģeļu. Vai tad pašus sparģeļus tagad nestāda, bet tikai hektārus? Kā tad tos var iestādīt? Var taču sacīt, ka sparģeļi ir iestādīti divu hektāru platībā. Esmu dzirdējusi, ka veikalos notiek “nakts” izpārdošana. Tad nu nesaprotu, izpārdod nakti vai tomēr preces, kas ir šajā veikalā? Televīzijā arī nākas skatīties dažādas reklāmas, kur cilvēki tiek aicināti uz “pavasara izpārdošanu”. Tā vietā taču varētu teikt, ka pārdod nevis pavasari, ziemu, rudeni vai vasaru, bet gan, piemēram, rīko pavasara sezonas preču izpārdošanu. Pirms vairākiem gadiem, kad biju aizbraukusi uz Rīgu, pie liela veikala pamanīju lielu reklāmas izkārtni, ka tiek pārdota “sezona”, nevis sezonas preces. Nesaprotu, kā tas var būt! Cilvēkiem tagad ir daudz lielākas iespējas skoloties dažādās skolās, bet vienalga ir tik daudz kļūdu.
Mana bērnība bija trūcīga, vecākiem nebija līdzekļu lielās skolās sūtīt, tomēr man tas nav traucējis cītīgi sekot visam līdzi un arī kļūdas pamanīt. Tagad dzīvoju viena. Pa vasaru savā mājā, pa ziemu – aprūpes centrā. Manu dzīvi izpostīja 1949.gada izsūtīšana.
