Pēc pērn iedzīvotāju anonīmi sniegtās informācijas Gulbenes rajonā tobrīd bija aptuveni 60 tā saucamo “točku” – tirdzniecībai neatļautu vietu, kur pārdod alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus bez Latvijas Republikas akcīzes markām.
Pēc pērn iedzīvotāju anonīmi sniegtās informācijas Gulbenes rajonā tobrīd bija aptuveni 60 tā saucamo “točku” – tirdzniecībai neatļautu vietu, kur pārdod alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus bez Latvijas Republikas akcīzes markām.
Lielāko daļu tirgotavu policija jau zināja, pirms par tām ziņoja iedzīvotāji. Lielākoties katrā “točkā” vismaz reizi par nelikumīgo tirdzniecību ir noteikts administratīvs sods.
Gulbenes rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas priekšniece Tatjana Misjurova stāsta, ka pērn ekonomikas policijas darbinieki ir konstatējuši pavisam 53 pārkāpumus, kas saistīti ar alkohola un tabakas izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu. Starp tiem bija 13 nelikumīgas alkohola pārdošanas un 18 nelikumīgas uzglabāšanas fakti.
Ikviens ir aicināts ziņot
Ikvienam cilvēkam ir tiesības vērsties policijā ar oficiālu iesniegumu un ziņot par “točkām”. Par tām var informēt arī iecirkņu inspektorus. Cīnīties ar nelikumīgajām tirgotavām nav viegli, jo likums par “točku” turēšanu un alkohola pārdošanu tajās paredz tikai administratīvo atbildību. Savukārt Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz veikt kratīšanu vai citas piespiedu darbības. Tikai par atkārtoti gada laikā konstatētu nelegālu alkohola glabāšanu vai pārvadāšanu var saukt pie kriminālatbildības, un tikai tad policijai ir dota vaļa konkrētai rīcībai. Diemžēl likumā ir robi, jo nav paredzēta kriminālatbildība par atkārtotu nelegālā alkohola tirgošanu. Taču pašlaik Ministru kabinetā atrodas Iekšlietu ministrijas iesniegtie likuma grozījumi, lai paredzētu šādu atbildību.
Pērn Gulbenes rajonā ierosinātas divas krimināllietas par nesertificēta alkohola uzglabāšanu. Likums par šo pārkāpumu paredz arestu līdz pusgadam vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Gulbenes rajonā lielākoties nelegāli tirgo alkoholu, kas nav vietējais ražojums. Šis spirts (caurspīdīgs šķidrums ar degvīna smaku) uz “točkām”, visticamāk, atceļo no lielākiem piegādātājiem, kas to transportējuši pāri valsts robežai vai no citiem rajoniem. Brīdi, kad notiek “preces pieņemšana”, nofiksēt ir sarežģīti, jo šajā netīrajā biznesā iesaistītās personas rīkojas ārkārtīgi uzmanīgi. Savukārt policijai nākas dienām, nedēļām un mēnešiem ilgi dežurēt pie vienas “točkas”, lai konstatētu “preces pieņemšanas” faktu.
“Krutka” vai inde?
Spirtu “točkās” klientiem tirgo atšķaidītā veidā. Tikai divos gadījumos pērn ir konstatēta paštaisīta alkohola glabāšana un pārdošana. “Paštaisīta alkohola ražošana aizņem daudz vairāk laika un prasa lielāku naudas līdzekļu ieguldījumu nekā jau gatava spirta uzpirkšana un atšķaidīšana, lai pēc tam tirgotu “točkās”,” saka T.Misjurova.
Diemžēl klienti, pirkdami nesertificēto alkoholu, pērk “kaķi maisā”, jo šā produkta sastāvs nav zināms. Tas nozīmē, ka faktiski pircēji riskē ar savu veselību, reizēm – arī ar dzīvību.
“Katrreiz izņemtajam šķidrumam ar alkohola smaku veic ekspertīzi. Ir bijuši gadījumi, kad atzinums liecina – dzēriens satur cilvēka veselībai bīstamas vielas,” stāsta T.Misjurova. Viņa uzskata, ka “točkās” klients var nezinādams nopirkt tehnisko spirtu, kas nav paredzēts dzeršanai. Tā, piemēram, kādreiz izplatīta bijusi tendence pirkt un lietot spirtu “Royal”, kas bija paredzēts kamīnu iekuršanai. Gadās, ka “točkas” turētājs pats nezina, ko īsti tirgo.
Par nelegālu alkoholisko dzērienu vai spirta iegādāšanos paredzēts naudas sods līdz 100 latiem vai administratīvais arests līdz 10 diennaktīm, konfiscējot iegādātos alkoholiskos dzērienus un spirtu. Pērn Gulbenes rajonā 17 gadījumos konstatēti alkohola nelikumīgas iegādāšanās fakti.
Tirgo gadu no gada
“Prakse liecina, ka nereti vieni un tie paši cilvēki diemžēl gadu no gada turpina nodarboties ar nesertificēta alkohola nelegālu tirgošanu. Tātad ienākumi ir. Ir gadījumi, kad pēc vairākus simtus liela naudas soda samaksāšanas cilvēki turpina nodarboties ar to pašu,” saka T.Misjurova.
“Ir gadījumi, kad “točkas” turētāji, paši nebūdami mājās, liek tirgot nesertificētu alkoholu bērniem. Pieaugušie uz “točku” pakaļ alkoholam sūta bērnus, nedomājot ne par sekām, ne par to, ka pārkāpj likumu, ne par bērniem,” saka T.Misjurova.
Viņa saka, ka nesertificētā alkohola nelegālā tirdzniecībā varianti mēdz būt visdažādākie. Tirgošana var notikt vārtu rūmēs, tumšos gaiteņos. Mēdz arī notikt atklāti, taču – alkoholu pārdod vienīgi “pārbaudītam kontingentam”, svešinieks var pat nedomāt, ka viņam kaut ko pārdos. No alkohola atkarīgās personas šo “uzticēšanos” novērtē, viņi nekad nenodos “točkas” saimnieku, jo tad būs liegta iespēja turpmāk te iegādāties grādīgos dzērienus. Cilvēks rēķina, ka nelegāli degvīnu var nopirkt ievērojami lētāk nekā veikalā. Atšķaidīta spirta vidējā cena ir divi lati par litru. Tas ir aptuveni vismaz par latu lētāk nekā veikalā. Turklāt “točkā” ir iespēja nopirkt alkoholu arī uz parāda vai solot “atstrādāt” par brīvu iedoto pudeli. Un vēl – “točkā” alkoholu var iegādāties jebkurā diennakts laikā bez jelkādiem ierobežojumiem.
Policijas darbinieki spiesti konstatēt, ka diemžēl liegums valstī pēc pulksten 22.00 tirgot alkoholu ir sekmējis nelikumīgās tirdzniecības uzplaukumu. Esot apbrīnas vērts, kādus tikai pārbaudījumus ir gatavi izturēt “točku” turētāji. “Viņi ir ar mieru celties no gultas jebkurā nakts stundā, kad klauvē pie durvīm. Un tas viss tikai peļņas dēļ,” saka T.Misjurova. Viņa piebilst, ka pamazām tiek sakārtoti likumi tā, lai nebūtu izdevīgi tirgot un pirkt alkoholu nelegāli.
