Lejasciema pagasta iedzīvotājs Gunārs Lapkašs un viņa dzīvesbiedre Elza apmēram četrreiz piecu metru platībā dārzā, kas atrodas pie mājas, audzē dzērvenāju stādus. Ar tiem iespējams apstādīt 0,5 hektārus.
Lejasciema pagasta iedzīvotājs Gunārs Lapkašs un viņa dzīvesbiedre Elza apmēram četrreiz piecu metru platībā dārzā, kas atrodas pie mājas, audzē dzērvenāju stādus. Ar tiem iespējams apstādīt 0,5 hektārus.
Dzērveņu platība atrodas Cepļu purvā, kur no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” G.Lapkašs nomā 11,8 hektārus purva platības. Šobrīd ogas dzērvenāji ražo tikai 0,7 hektāru platībā.
“Ražojošā platība būtu lielāka, ja šāgada sausajā un karstajā vasarā 0,3 hektāri dzērvenāju nebūtu izdeguši, tāpēc tos vajadzēs stādīt no jauna. Arī ogas šogad salīdzinoši ir mazākas nekā citos gados, lai gan audzēju dažādas dzērveņu šķirnes, arī lielogu dzērvenes,” stāsta G.Lapkašs.
Mazā stādu audzētava pie mājas ierīkota tāpēc, lai saimniekiem būtu iespējams sekot tam, kas notiek purvā, precīzi nosakot laiku, kad dzērvenāji uzzied, kāda būs gaidāmā ogu raža, kad tās sasniedz gatavību un tamlīdzīgi.
Pagājušajā rudenī G.Lapkašam izdevies pārdot apmēram 200 kilogramus dzērveņu, kas purvā lasītas, aicinot talkā ģimenes locekļus, jo pagaidām dzērveņu platība nav tik liela, lai ogas varētu novākt mehanizēti. Arī šogad tiks rīkota talka.
“Diemžēl purvā apzināti iemaldās arī patvaļīgie ogu lasītāji, tāpēc ražas laikā to apsargājam,” stāsta Gunārs Lapkašs.
Viņš lielogu dzērveņu stādus sākotnēji iegādājies Salaspilī, bet pirms to dēstīšanas purvā uzaicinājis speciālistu, kas izpētījis purva augsni un atzinis, ka tā ir piemērota dzērveņu audzēšanai.
“Dzērveņu audzēšanu es attīstu pamazām, nesteidzīgi, jo ceru, ka no “Latvijas valsts mežiem”, kam šobrīd gadā maksāju nomu 74 latus gadā, man izdosies vismaz daļu purva platības iegūt īpašumā, lai reģistrētu zemesgrāmatā, jo tad būs iespējams gūt valsts atbalstu. Sākotnēji nomas līgums tika parakstīts uz pieciem gadiem. Pagājušā gada jūnijā tas beidzās, tāpēc tas vai nu jāatjauno, vai jāmēra platība , lai sāktu kārtot zemesgrāmatu,” stāsta G.Lapkašs.
Šogad dzērveņu audzētājs saņēmis finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondiem programmā par mazo lauku saimniecību pārstrukturizāciju. Par iegūtajiem līdzekļiem viņš iegādājies modernu laistāmo iekārtu, jo sausās vasarās arī purvā dzērvenāji jālaista.
“Pagaidām purvam piegulošajos grāvos ūdens pietiek, tomēr esmu iecerējis rakt dīķi, kas radītu drošību, ka ūdens būs vienmēr. Ievērojumus kaitējumus nodara bebri, kas grāvjos dažviet uzcēluši tādus aizsprostus, ka pat ūdens tiem netiek cauri. Lai sagatavotu pareizi platību dzērveņu audzēšanai, ir vajadzīga arī frēze. Ceru, ka izdosies to iegādāties, jo šobrīd manā rīcībā ir tikai vidējas jaudas tehnika,” stāsta G.Lapkašs.
Rudenī, kad nolasītas ogas, dzērvenāji saņem mēslojumu – jaunu kūdras kārtu, jo minerālvielas G.Lapkašs neizmanto tāpēc, ka atbalsta bioloģiskās saimniekošanas metodes, lai iegūtu ekoloģiski tīras dzērvenes.
“Pagaidām vēl nevaru lielīties ar rezultātiem, jo gribu pārliecināties, vai tas ir iespējams, audzējot šķirnes ogas,” piebilst saimnieks. Viņam čakli palīgi purvā ir mazbērni Arnis, Gatis un Paula, kas ne tikai palīdz bērt kūdru, bet arī ravē dzērvenājus un lasa ogas.
