Agrita Petrovska: Tās sajūtas, kas pārņem, stāvot uz lielās Mežaparka estrādes kopā ar dziedātāju tūkstošiem, nav izsakāmas vārdos.
Agrita Petrovska: “Tās sajūtas, kas pārņem, stāvot uz lielās Mežaparka estrādes kopā ar dziedātāju tūkstošiem, nav izsakāmas vārdos.
Tirzas kultūras nama sieviešu koris “Tirzmalietes” ir vienīgais sieviešu koris rajonā. Tas vienīgais piedalīsies arī lielo Dziesmu svētku atklāšanas koncertā. Kopā ar abām meitām Moniku un Beāti tajā dzied arī Tirzas bibliotēkas vadītāja Agrita Petrovska, kura uzskata, ka viņai dziedāšana esot gan izklaide, gan pienākums.
Kora mēģinājumos tirzmalietes pulcējas divas reizes nedēļā – piektdienās un svētdienās. “Īpaši svētdienās nav viegli iznākt no mājām, jo šķiet, ka tiek traucēta brīvdiena. Gribas būt kopā ar ģimeni. Visgrūtākais ir atvērt ārdurvis un iziet pa tām, bet tad, kad satieku pārējās kora dalībnieces un sākas mēģinājums, viss ir kārtībā. Man arī meitām ir jārāda pozitīvs piemērs,” saka Agrita.
Diriģenti prasa disciplīnu
Agrita stāsta, ka neesot īpaši liela dziedātāja, bet skolas laikā dziedājusi Gulbīša vidusskolas meiteņu vokālajā ansamblī. Pirmā saskare ar kori bijusi Gulbīša kultūras namā, kur Agrita bijusi šīs kultūras iestādes vadītāja. Viņa tolaik meklējusi ne tikai kolektīva vadītāju, par kuru kļuvusi Diāna Šķēla, bet uzrunājusi daudzus cilvēkus, aicinot iesaistīties korī, rādot arī savu piemēru.
Pārceļoties uz dzīvi Tirzā, Agrita kļuvusi par sieviešu kora dalībnieci. Šie būs jau otrie Dziesmu svētki kopā ar “Tirzmalietēm”. Dziedātāja atzinīgi vērtē kora diriģentu Edgaru Martinsonu, jo viņš esot
stingrs prasībās un protot disciplinēt dziedātājas. “Viņu mums neizdodas apvārdot, pieprasot biežus pārtraukumus mēģinājuma laikā, lai parunātos,” smejas Agrita. Ar kolektīvu strādā arī otra diriģente Gunta Apine. “Tas ir ļoti labi, jo mēģinājumos strādājam pa balsu grupām. Ne altiem, ne soprāniem nav jāgarlaikojas. Mēģinājumā pakāpeniski apgūstam vairākus skaņdarbus.”
Skaistumu atklāj rezultāts
Sieviešu kora dziesmas esot sarežģītas. “Man ne vienmēr patīk dziesma, ko sākam mācīties, bet tad, kad tā ir apgūta, atklājas melodijas skaistums. Repertuārs kļūst arvien grūtāks. Esmu pirmais alts, bet dažbrīd jādzied tikpat augstu kā soprāniem. Manuprāt, sieviešu korī dziedāt ir salīdzinoši grūtāk nekā jauktajā. Arī skaitliski neesam daudz, tāpēc katram dziedātājam jābūt kā solistam, kurš iekļaujas kopējā skanējumā,” prāto Agrita.
Kolektīvam izveidojies nemainīgs dziedātāju kodols, tāpēc Agrita, kura ir arī balss vecākā, bažījas par jauniešiem, jo viņi pabeidz skolu un dodas mācīties citur. Tomēr viņa priecājas, ka dziedāšanu sieviešu korī meitenes uzskatot par stilīgu darbošanos. Agrita bilst, ka līdz šim mājās kopā ar meitām neesot dziedājušas kora dziesmas.
“Man šķiet, ka viņas kautrējas.” Agrita atzinīgi vērtē to, ka korī tiek iesaistīti jaunieši, jo, apvienojot jauniešu un gados vecāko dziedātāju balsis, skanējums esot kuplāks. “Man nenācās viegli pierunāt savas meitas dziedāt sieviešu korī, jo viņām jau tāpat ir liela slodze, tomēr pierādīju, ka ir mērķis, kura dēļ jācenšas – Dziesmu svētki. Beātei un Monikai tie būs pirmie. Neesmu vienīgā mamma, kas uz mēģinājumiem nāk kopā ar meitām.”
“Līdz sirdij dziesma aiziet tikai tad, ja ir skaista melodija un teksts.”
Agrita smejas, ka neesot viegli darboties kolektīvā, kurā ir tikai sievietes, jo gadoties uzskatu sadursmes. Tiesa, rezultātā visi nonākot pie viena kopsaucēja.
Kolektīvs ir noslogots
Dziesmu apguve Agritai problēmas nerada, līdz ar melodiju atmiņā paliek arī dziesmas vārdi. “Tagad ir atļauts ieskatīties arī notīs, bet bieži vien tā ieburamies tajās, ka piemirstas uzlūkot diriģentu. Tiesa, ar laiku, kad teksts vairs nav problēma, notis kļūst mazāk svarīgas. Dziesmu grāmata, kā to saucam, ir tikai drošības sajūtai. Arī latviešu tautas dziesmas problēmas nesagādā, jo dziedātas daudzus gadus. Korim starp mīļākajām ir dziesma “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”.” Dziedātāja uzskata, ka līdz sirdij dziesma aiziet tikai tad, ja ir skaista melodija un teksts. Agritai ļoti patīk dziedāt, tāpēc viņa ar lielu pienākuma apziņu kopā ar kori piedalās visos kultūras pasākumos, brauc sadziedāties ar citiem kolektīviem. Šogad tas esot īpaši aktuāli, tāpēc dziedātājiem jāizturot liela slodze. Piemēram, 16.februārī ir koru kopmēģinājums Gulbenē, tad – Madonā, bet 1.martā Tirzā notiks sadziedāšanās pasākums “Ceļā uz Dziesmu svētkiem”, kad ciemos ieradīsies vairāki vīru kori no Rīgas un arī sieviešu kori.
Neiztiek bez satraukuma
Dziedātāja atzīstas, ka pirms stāšanās klausītāju priekšā viņa nekad neiztiekot bez uztraukuma. “Man ir būtiski, kā es izskatos, kā izskatās un izklausās kolektīvs kopumā, ko par to saka citi. Daudzkārt nācies uzklausīt atzinību, arī kritiku, bet tā liek sasparoties un censties, lai būtu labāk.”
Kolektīvam ir savas tradīcijas, piemēram, vienmēr tiek sumināti jubilāri. Agrita bilst, ka tas radot īpašu emocionālu saviļņojumu. Īpašas pārsteiguma balvas saņem tie dalībnieki, kuri ir apzinīgi mēģinājumu apmeklētāji. Kolektīva nosaukums “Tirzmalietes” izraudzīts atpazīstamības dēļ. Bieži esot lūgums izpildīt visiem zināmo “Es dziedāšu par tevi, Tēvuzeme”. Droši vien tāds izskanēs arī Dziesmu svētku laikā. “Tas ir gods piedalīties šajos svētkos, lai gan nav viegli izturēt mēģinājumus, vasaras karstumu, lietu, burzmu. Būtībā tas ir grūts darbs, bet tad, kad koncertā atrodos uz estrādes un atskan pirmais dziesmas akords, kad redzu skatītāju tūkstošus sev pretim, dvēsele un emocijas runā bez vārdiem,” saka Agrita.
***
par kori
Tirzas kultūras nama sieviešu koris “Tirzmalietes” izveidots 2003.gadā.
Kolektīvā dzied 32 dalībnieces.
Četras dziedātājas kolektīvā iesaistījušas arī meitas.
Kolektīva vecākās dziedātājas ir Marija Dinga, Māra Pavlova un Dagmāra Rakule.
Visjaunākās dziedātājas ir meitenes no Tirzas pamatskolas vecākajām klasēm.
Diriģenti – Edgars Martinsons un Gunta Apine.
Kolektīvam jaunus tērpus sponsorējusi Tirzas pagasta attīstības biedrība un pašvaldība.
Kora prezidente Alda Alberte:
“Ja man jāizšķiras par labu vokālajam ansamblim vai korim, es izšķiros par labu korim tāpēc, ka kopā sanāk tik daudz cilvēku – katrs ar savu dzīvesstāstu. Kora dziesmām ir plašāks un varenāks skanējums. Tā ir bauda redzēt, kā atplaukst diriģents tad, kad dziesma ieskanas. Sieviešu kora dalībnieces ir disciplinētākas nekā vīru koru dziedātāji, bet kā mums patīk, kad uzstājas vīru kori!”
