Jaungulbenes pagasta tautas namā 5.marta vakarā teatralizētā koncertā “… tie saldie 80-tie” skanēs dziesmas, ko skandēs pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Noskaņa”, kas atskatīsies uz darbības 30 gadiem.
Jaungulbenes pagasta tautas namā 5.marta vakarā teatralizētā koncertā “… tie saldie 80-tie” skanēs dziesmas, ko skandēs pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Noskaņa”, kas atskatīsies uz darbības 30 gadiem.
Ansambļa izveidē 1975.gadā “vainojamas” divu cilvēku kāzas. Viņu laulību ceremoniju, kas tika reģistrēta Jaungulbenes pagastnamā, vajadzēja papildināt ar dziesmām, tāpēc tika izveidota dziedošu sieviešu grupa, kas sākumā sevi uzskatīja par tradīciju ansambli, jo gandrīz katru nedēļas nogali vajadzēja dziedāt kāzās un kristībās ne tikai pagastā, arī Gulbenes dzimtsarakstu nodaļā.
Visilgāk – vairāk nekā 20 gadus – dziedošo kolektīvu vada Māra Mezīte, tāpēc viņai iespējams salīdzināt ne tikai tā sastāvu, bet arī repertuāru.
“Diemžēl šobrīd ir tāds periods, kad ansambļa sastāvs nepapildinās ar jaunām dziedātājām. Mēs novecojam. Trīs gados vecākās dalībnieces tagad dzied pagasta pensionāru ansamblī. Protams, varētu iesaistīt kolektīvā Gulbīša vidusskolas vecāko klašu meitenes, bet tas nozīmē, ka viņas dziedās labākajā gadījumā pāris gadus, jo dosies mācīties citur. Šobrīd kopā ar mani esam astoņas dziedātājas. Ansamblis man ir vienīgā iespēja izdziedāties. Ceram, ka varbūt kāda meitene, kas varētu dziedāt, izskolosies un atgriezīsies dzimtajā pagastā,” cerīgi bilst M.Mezīte.
Nevēlas sarežģītu repertuāru
Kad pirms pieciem gadiem “Noskaņa” svinējusi pastāvēšanas 25.jubileju, vadītāja radikāli nolēmusi mainīt repertuāru, jo sapratusi, ka nevienam nav vajadzīga vokāli sarežģīta dziedāšana, bet šovs.
“Kļuvām mūsdienīgākas. Koncertos klavieres tagad aizstāj sintezators, izmantojam fonogrammu. Tiesa, tās priekšnesumu padara ne tik interesantu, jo neļauj dziedāt klusāk vai skaļāk, ātrāk vai lēnāk. Būtībā šādu izvēli nosaka arī repertuārs, kurā galvenokārt iekļautas tautā populāras melodijas, tā dēvētie hiti, piemēram, Zigmāra Liepiņa, Guntara Rača, Raimonda Paula kompozīcijas,” stāsta vadītāja. Viņa pārliecinājusies – pierādīt to, ka ansamblis spēj izpildīt vokāli sarežģītus skaņdarbus, iespējams tikai ansambļu vokālajās skatēs.
“Saprotam, ja esam pagasta ansamblis, tad mums jāpiemērojas klausītāju vēlmēm, tāpēc šobrīd strādājam, ievērojot principu, ja pieprasa izklaidi – izklaidējam, vajadzīgs šovs – veidojam šovu.”
Nesūdzas par grūtībām
Savulaik pulcējies liels skaits dziedātāju, bet jau pēc dažiem mēģinājumiem tas sarucis. “Nevar piespiest cilvēku dziedāt, ja viņam tas nepatīk, tad dziesma neskan. Paliek tie, kas tajā ieliek sirdi,” saka Māra.
“Daudzie gadi, kas pavadīti kopā ar “Noskaņu”, pagājuši kā viena diena. Nekad neesmu dzirdējusi dziedātājas sūdzamies, ka nevar padziedāt, jo ir nogurušas un problēmu nomāktas. Kopīgi radām jaunas idejas, spriežam, kādus tērpus darināt, kādas dziesmas un kustības apgūt. Radoša noskaņa palīdz,” uzskata vadītāja.
Jaungulbenietes dziedāt dodas, kur vien aicina. Pēdējais izbraukums bijis uz Madonas rajona Biksēri, kur pasākumā uzstājušies vairāki vokālie ansambļi. Savukārt pirms četriem gadiem Valkā dziedātājām pirmo reizi vajadzējis dziedāt katrai pie sava mikrofona. M.Mezīte atceras, ka tā bijusi īsta prasmes pārbaude, jo mikrofons atklāj katru neprecīzi nodziedātu skaņu.
“Mums patīk uzstāties ārpus pagasta, jo tad dažkārt ir lielāka klausītāju atsaucība. Varbūt tas ir tāpēc, ka vietējie iedzīvotāji pie mūsu snieguma ir pieraduši.” Vadītāja stāsta, ka viegli esot vadīt kolektīvu, izjūtot, ka tas rūp ne tikai viņai, bet arī vietējai pašvaldībai, jo vokālais ansamblis ir iespēja aizmirst ikdienu.
Palīdz uzturēt labu noskaņu
Māsas Sarmīte Bērziņa un Līga Ceriņa nevar iedomāties, ka vairs nevajadzētu iet uz ansambļa mēģinājumiem. Tos viņas gaida ar nepacietību un prieku.
Sarmīte stāsta, ka tēvs un māte esot bijuši lieli dziedātāji un aktīvi piedalījušies pašdarbībā, tāpēc dziedātprasme ģimenē esot iedzimta. Arī skolā viņa dziedājusi meiteņu ansamblī. “Ja kādreiz mēģinājums izpaliek, nerodu mieru, šķiet, kaut kā pietrūkst,” saka viņa. Māsas smejas, ka pamazām kļūstot par aktrisēm, jo nodarbojoties ne tikai ar dziedāšanu, bet arī aktiermākslu. Tas pirms uzstāšanās radot papildu spriedzi, jo jādomā ne tikai par dziesmas vārdiem, bet arī par kustībām.
***
– Māras Mezītes novēlējums: “Dziedātājām novēlu tā noturēties vēl vismaz desmit gadus. Lai dziesma labi skan!”
***
– 30 gadu laikā Jaungulbenes pagasta sieviešu vokālo ansambli vadījuši:
Mirdza Tetere, Ludis Sedlenieks, Guna Poiša, Diāna Šķēla, Tamāra Kuzņecova, pašreizējā vadītāja ir Māra Mezīte.
