4. Pilsētā vispirms Marta nolemj apsveikt jubilāri un tad vēlāk padarīt visu iecerēto. Gan jau arī Marga gribēs pievienoties!
4.
Pilsētā vispirms Marta nolemj apsveikt jubilāri un tad vēlāk padarīt visu iecerēto. Gan jau arī Marga gribēs pievienoties! Tā viņas aizvien darījušas. Aukstums nevar būt nekāds šķērslis: nav jau nekādas vecenes! Abām tikko sešdesmit… Vecumu tagad skaitot tikai no septiņdesmit pieciem. Līdz tam, kā saka, jānodzīvo! Gan par to Dievs bēdu turēs! Marga dzīvo aiz skvēra daudzdzīvokļu mājas otrajā stāvā. Droši vien savai dzimšanas dienai saposusies un nu gaida draudzeni no laukiem. Pilsētas draudzenes parasti nāk pēcpusdienā, kad īstais viesu laiks. Marga ir sabiedriska dvēsele, un viņai pilsētā draugu netrūkst, tomēr sevi Marta līdz šim uzskatīja par sirdsdraudzeni. Viņas vienmēr bijušas kā māsas un vēl vairāk nekā māsas. Izrunāts tas, ko no svešām ausīm sargājušas. Arī par Imantu toreiz, kad viss sagreizās kā sniega putenī, Marta draudzenei izstāstījusi gandrīz visu. Izrunāšanās stiprināja, un vieglāk likās pārciest Imanta nodevības rūgtumu… Marga uz draudzenes durvju zvanu neatsaucas. “Laikam izgājusi uz veikalu. Vajadzēja tomēr piezvanīt, ka ieradīsies no rīta puses,” Marta nospriež un pagriežas promiešanai. Pienāks vēlāk, nav taču Marga izgājusi uz ilgu laiku! Droši vien devusies iepirkties dzimšanas dienas vajadzībām.
Pa kaimiņu dzīvokļa durvīm iznāk kundzīte ar suni, taksi. Nopētījusi Martu, viņa laikam vēlas parunāties un piestājas, suņuku saitē atturēdama no skrējiena. Taksim uzvilkts mētelītis un zābaciņi kā tādam suņu spokam. Martai sanāk smiekli: kā bērns saģērbts, lai aukstā laikā neapsalst locekļi. Ir nu gan tie pilsētnieki! Suns tikpat kā bērns! “Jūs laikam pie Margaritas?” kaimiņiene vaicā. “Viņi nesen aizgāja. Abi kā balodīši, rociņās saķērušies. Es pa logu noskatījos. Ir nu gan vecumā spocīgi tā staigāt… Kā iemīlējušies padsmitnieki… Ejam nu, Frici! Ko mēs no mīlas dulluma vecumā saprotam!”
Un kundzīte, suņa saiti cieši saturēdama, aiziet savās gaitās.
Martai nekas cits neatliek, kā arī iet projām. Jāpiekāpj vēlāk! Vai tiešām Marga bijusi tik nevaļīga sava jaunā drauga dēļ, kā izrādās pēc kaimiņienes teiktā?
