(Turpinās no 1.lappuses)
Ekspozīcijas atklāšana bija patīkama dāvana Gido Kokara 93 gadu jubilejā, kas tika svinēta 16.augustā. Imants brāļa Gido gaitām jau kādu laiku seko no tās pasaules, no kuras nepārnāk, tāpēc ekspozīcijā daudzi priekšmeti stāsta par viņa darba gaitām, liekot netieši sajust viņa klātbūtni. Skanot visu kopīgi dziedātajai dziesmai „Pie Dieviņa gari galdi”, kā sveiciens Imantam augstu debesīs uzlido baltu balonu dūjas. „Mēs esam dzintara krastā dzimušie,” mazliet vēlāk lepni saka Gido. Bijušās Ozolkalna pamatskolas vecā skolas ēka ir vieta, kur sākušies abu brāļu pirmie soļi mūzikas pasaulē, jo skolas otrajā stāvā, kā atceras Gido, dzīvojusi skolotāja Zeltiņa, kura puikām mācījusi spēlēt klavieres.
Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte atklāj brāļu Kokaru saikni ar Tirzas pagastu. „Tirzas skolotājs Žanis Pakalns Imantam un Gido mācīja spēlēt vijoli. Pēc tam abi brāļi ir braukuši uz Tirzas baznīcu, kur uzkāpuši baznīcas tornī, lai redzētu, vai skolotājs jau brauc. Ž.Pakalns braucis no Mācītājmuižas uz baznīcu. Kad skolotājs piebraucis tuvāk baznīcai, Imants un Gido sākuši aktīvi muzicēt. Brāļi gribējuši spēlēt arī ērģeles, bet skolotājs neļāvis,” atmiņās kavējas A.Alberte.
Mūzika kā reliģija
Brāļi Kokari tiek salīdzināti ar bruņiniekiem, kuri ne tikai Latviju, bet visu pasauli ir iekarojuši nevis ar zobenu, bet ar kora dziesmu un savu talantu.
„Esmu dzīvais eksponāts,” joko Gido. „Te ir tik daudz mūzikas, ka tā varētu skanēt aptuveni divas nedēļas, katru dienu 24 stundas. Jau desmit gadus neesmu diriģents. Man nav pašam sava kora. Esmu sludinātājs. Es skaidri zinu, ka visi, kas nodarbojaties ar mākslu, ir mūsu reliģijas rituāla dalībnieki. Visi kori ir draudzes, kas vairākas reizes nedēļā nāk lūgt Dievu, lai mēs būtu brīvi,” saka Gido, kura reliģija ir mūzika. Īpaši emocionāla ir Gido atkalredzēšanās ar jauktā kora „Daile” bijušajiem dziedātājiem, ierakstā skanot komponista Imanta Kalniņa dziesmai „Ziediem rotātas pļavas”, kas savulaik ir veltīta tieši Gido. „Dailes” pārstāvjus nomaina kora „Daina” pārstāvji un skan Barisona kompozīcija „Mūzai”, kas ir starp Gido mīļākajām dziesmām. „Dainas” pārstāvji ir atveduši sveicienus no Zemgales novada. Braši skan vīru kora „Dziedonis” pārstāvju dziedājums, kam piebalso arī U.Kokars. „Turiet svētu to, kas jūs esat! Sludiniet mūsu reliģiju, kas ir mūsu „Baltijas ceļš” un vēl daudzi citi pasākumi!” vēl G.Kokars.
Ekspozīciju sola papildināt
Lielu ieguldījumu ekspozīcijas izveidē devis Imanta dēls Uldis ar ģimeni, kurš pat ekspozīcijas atklāšanas dienā vēl atvedis tai papildinājumu, kā arī solīja vest vēl. Materiālus par abiem dižajiem novadniekiem jau pirms vairākiem gadiem neatlaidīgi vākusi un apkopojusi pensionētā skolotāja Biruta Pokule. „Ļoti labi, ka kaut kas ir palicis arī Rīgā, Raiņa muzejā. Lai neapvainojas Cēsis, bet Gulbenes ekspozīcija ir salīdzinoši lielāka. Labi, ka ir viena vieta, kur atrodamas fotogrāfijas un vēl cita informācija, kas tagad ir nodota gādīgās rokās. Paldies Birutas kundzei, ar kuru šogad esam kopā pavadījuši daudz laika, kā arī Lailai! Tas ir sarežģīti, kas ir vajadzīgs. Viens ir mūsu sajūtas, jo mēs domājam citādāk nekā muzejnieki,” bilst U.Kokars.
Beļavas pagasta Ozolkalna novadpētniecības koordinatore Laila Ķiploka neslēpj prieku par kopīgā darba rezultātu, kas daudziem ļaus atklāt lielo mākslas noslēpumu „Paldies Gido, kurš palīdzēja ar savu padomu, viedokli, kurš dažreiz nesakrita ar mūsējo, bet nācās to respektēt!” saka L.Ķiploka.
Starp apsveicējiem – Gulbenes novada dome, Beļavas pagasta pārvalde, Tirzas un Stāmerienas pagasts, Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs un daudzi citi. ◆
