“Dzirksteles” 55 gadu jubileju šoreiz plaši nesvinējām, bet klusi, paši savā lokā. Ne jau tāpēc, ka nebūtu, ko svinēt, vienkārši skrejošajā ikdienā šoreiz sanāca tā vienkārši – ar svētku kliņģeri. Bet, protams, šādās jubilejas reizēs aizdomājamies vairāk nekā citkārt, kāda bija avīzes sākotne un kāda būs nākotne. Lai kāda arī bija avīzes sākotne, jo nav noslēpums, ka, visticamāk, tas bija kāds kompartijas lēmums pirms 55 gadiem, ar kuru lika avīzes izdot daudzās Latvijas vietās, tostarp arī Gulbenē, tomēr daudzas avīzes pastāv arī šodien. Un bez kādas partijas vai politiķu virsvadības, kas, izrādās, šodien neatkarīgā Latvijā medijiem nemaz nav vienkārši. Tehnoloģiju straujā attīstība, kas samazināja drukāto avīžu tirāžas, radot finansiālas problēmas, politiķu spiediens, gan veidojot savus drukātos izdevumus, gan vienkārši primitīvi ietekmējot žurnālistus, redakciju ikdienu Latvijā padara arvien grūtāku, neļaujot darīt savu darbu godīgi un pildīt savu misiju – būt sabiedrības sargsunim. Tieši tāpēc arvien biežāk dzirdam ekspertu bažas, ka cilvēku prāti tiek “kompostrēti” ar vienveidīgu informāciju, propagandu un visām no tā izrietošajām sekām. Un tieši smagāk tas skar reģionos, ja tur nav spēcīgu vietējo mediju. Un tādu vietu Latvijā ir daudz! Un ir tik daudzi mūsu valsts galvgalī, kas it kā pašsaprotamo, ka stipri mediji ir arī stipra sabiedrība un stipra valsts, izliekas neizprotam. Tomēr “Dzirkstele” ir spējusi būt brīva un neatkarīga redakcija arī šodien, par spīti visām vētrām un grūtībām, galvenais – neviens mums nav diktējis, ko rakstīt. Un darīsim visu, lai tā būtu arī turpmāk! Tāpēc arī “Dzirkstele” ir stipra, mūs lasa, esam lepni, ka ar mūsu viedokli rēķinās, varbūt arī dusmojas, bet tomēr arī mīl un ciena! Un ko gan vairāk var vēlēties – tas nozīmē, ka esam savu darbu paveikuši godam!
