Kā privātdetektīvi sevi ir apliecinājuši tie “Dzirksteles” lasītāji, kuri ir palīdzējuši noskaidrot latviešu izcelsmes ASV dzīvojošās izcilās komponistes Lolitas Ritmanis ļoti ciešo saikni ar Gulbeni, jo, izrādās, vecajos kapos atdusas viņas senči.
Šis atklājums nāca gaismā pēc tam, kad 5.oktobra “Dzirkstelē”, kā arī laikraksta profilā sociālajos tīklos tika publicētas vairākas fotogrāfijas ar kapavietām, pie kurām piesprausts dzeltenais mietiņš. Tas ir aicinājums tuvāko trīs gadu laikā pašvaldībā pieteikties radiniekiem un sākt kopt apbedījumus. Pretējā gadījumā ar laiku tur notiks dzimtai nepiederošo cilvēku virsapbedīšana.
Sākās diskusija
Vienā no fotogrāfijām redzams dzeltens mietiņš arī pie Ritmaņu dzimtas kapiem. “Dzirksteles” lasītāji sāka uzdot jautājumus, vai ir saistība ar komponisti L.Ritmanis, kuras vārds plaši pasaulē izskanējis saistībā ar nesen klajā nākušo Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kurai mūziku komponējusi tieši viņa – L.Ritmanis. Par šo veikumu viņa ir ieguvusi prestižo Amerikas Komponistu un autoru apvienības balvu.
“Dzirksteles” profilā vietnē “Facebook.com” sākās diskusija par to, vai Ritmaņu dzimtas kapi Gulbenē saistīti ar slaveno komponisti. Strauji šajā sarakstē iesaistījās arī pati L.Ritmanis. Viņa sazinājās ar radiniekiem Latvijā un visu noskaidroja. Gan publiski, gan speciāli “Dzirkstelei” komponiste apstiprināja: “Tie ir mani senči.” Laikrakstam L.Ritmanis atrakstīja šādu vēsti: “Paldies! Tie ir mūsu senči. Sazinājos ar māsīcu, kura sazinājās ar Gulbenes novada domi… atrada risinājumu. Es nezināju, ka tur guļ mana vecvecvecmāte. Tiks nokārtots.” Savukārt “Dzirksteles” lasītājiem L.Ritmanis ir paskaidrojusi: “Mums tuvākie radi visi ir Rīgā apbedīti. Tur viss kārtībā. Nākamreiz, kad būšu Latvijā, būs ļoti labi doties uz šo kapsētu Gulbenē.”
Vai kapu kultūrai ir nākotne?
Gulbenes novada cilvēki sociālajos tīklos apliecināja cieņu un atsaucību, vēlmi palīdzēt L.Ritmanis ne tikai ar padomu, bet arī ar atbalstu viņas dzimtas kapu sakopšanā Gulbenē. Izvērsās arī diskusija par Latvijas kapu kultūru kā tādu un to, vai tai ir nākotne tādā formātā, kāds bijis līdz šim. “Dzirkstelei” šajā sakarā savu viedokli pauž gulbeniete Daira Karole: “Man jau liekas, ka tagad te ir pēdējā paaudze, kura radusi daudz iet uz kapiem. Jaunā paaudze ne visi to saprot un pieņem. Viņiem liekas – ko mēs tur darām? Par to, ka dzimtas kapos tiek virsapbedīti savējie, tas ir saprotami. Citi varianti ir grūtāk pieņemami, taču saprast var. Kā mainīsies mūsu kapsētas? Varbūt kļūs kā ārzemēs – ar kapu plāksnēm un mauriņu, kuru var nopļaut. Svarīgs ir digitālais variants, lai zinātu, kur savējie dus, lai var tajā vietā aiziet, pastāvēt. Šodien daudzi saka – grib, lai viņu pelnus vienkārši izbārsta. Lai palicējiem nav jāiet uz kapiem.”
Jau vēstīts, ka šogad Gulbenes vecajā kapsētā ir aktēta 301 kapavieta, jaunajā kapsētā – 68. Aktēšana nozīmē, ka apbedījumu vietās ir parādījies dzeltens mietiņš, uz kura uzrakstīs gadskaitlis. Tas ir atskaites punkts – turpmāko trīs gadu laikā kapsētas apsaimniekotājs vēros, vai notiek kāda pozitīva virzība kapavietas sakopšanā un piederīgo interesē.
