Vai bērna audzināšanā ir pieļaujama vardarbība?
Vai bērna audzināšanā ir pieļaujama vardarbība?
– Gulbeniete Una Tilgase:
Es esmu kategoriski pret vardarbību, jo uzskatu, ka vardarbība vairo vardarbību. Fiziska iespaidošana bērnam var pavairot tikai pretagresiju, turklāt agresija uzkrājas un pēc tam tā var tikt pielietota pret citiem.
Manuprāt, ar sarunāšanu var krietni labāku rezultātu panākt nekā ar fizisku iespaidošanu.
– Lejasciemiete Liene Bondiņa:
Katrā ģimenē, protams, bērnus audzina citādāk, taču, manuprāt, vardarbība nav pieļaujama. Uzsist pa dibenu – tā nav nekāda vardarbība. Es domāju, ka vardarbība ir tā, ka viņam uz katra soļa tiek skraidīts pakaļ ar žagaru, par katru nieku bērns tiek sists. Es nedomāju, ka uzsišana pa dibenu reizi trīs mēnešos ir vardarbība.
Vardarbīgi bērnu var ietekmēt arī ar vārdiem. Ir vecāki, kas nepārtraukti bērnam draud un noniecina viņu, manuprāt, šāda vardarbība bērnam var kaitēt un sāpēt vēl vairāk nekā fiziska vardarbība. Emocionālo vardarbību ir daudz grūtāk pārdzīvot.
Ar savu bērnu, kuram šobrīd ir četri gadi, nedarbus un pārkāpumus drīzāk izrunājam, viņam kaut kas tiek aizliegts. Arī psihologi saka, ka tas ir pareizāk.
Bērnībā diendienā izjusta agresija vēlāk tiek pielietota pret citiem. Ja bērns bērnībā ir ticis visu laiku sists, pēc tam savā ģimenē viņš pilnīgi neapzināti to turpina darīt. Nevar šo cilvēku vainot, viņam tas jau ir iekodēts, un vaina ir jāmeklē vecākos un vecvecākos.
– Līgo pagasta iedzīvotāja Valda Dārzniece:
Domāju, ka bērni ir jāaudzina ar labu. Ir jāaprunājas ar viņiem, jāizstāsta, ka tā nedrīkst rīkoties, var piesolīt, ka, darot, blēņas, viņam netiks kaut kas labs, piemēram, nevarēs skatīties multfilmas vai nedabūs konfektes.
Mums, vecākiem, gadās uzsist pa dibenu, taču patiesībā tā nevajadzētu darīt, jo tādējādi neko nevar panākt – bērns vēl vairāk var iespītēties un niķi kļūst vēl lielāki. Ar abu var panākt daudz vairāk.
Izjūtot bērnībā vardarbību, viņš pie tās pierod un arī turpmāk dzīvē vardarbīgi rīkojas, jo neko citu viņš dzīvē nav redzējis un uzskata, ka tā tam ir jābūt. Viņš nesaprot, kā var dzīvot bez vardarbības.
