“Mediji ir sabiedrības uzskatu, vērtību, identitātes un sociālās atmiņas veidošanās resurss” – teikts Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojumā “Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam”. Paldies gulbenietei Gaidai Limmanei kā spilgtai viedokļa paudējai, pārstāvot sevi un līdzīgi domājošos un piedaloties laikraksta “Dzirkstele” laikmetīgā satura veidošanā! “Demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi pastāvēt atšķirīgām pārliecībām un dzīves veidiem,” teikts jau citētajā dokumentā. Mūsu visu ieguvums ir uzskatu un vārda brīvība, mūsu bagātība ir viedokļu dažādība. Tomēr jāuzsver arī, ka “Latvijas mediju politikas virsmērķis” ir “sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs”, nodrošinot, lai lasītāju “auditorijai ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai”. Tieši par to – par atklātu, uzticamu un laikus sniegtu informāciju iestājas “Dzirkstele”. Tieši tāpēc jau pirms 29.marta notikumiem Gulbenes novada domē, kad notika pašvaldības priekšsēdētāja maiņa, “Dzirkstele” vienīgā par to runāja atklāti un tieši, izsakot prognozes un ļaujot iedzīvotājiem ar savu domu apmaiņu būt iekšā šajā procesā kā aktīviem dalībniekiem, nevis pasīviem vērotājiem, kuri tiek nolikti fakta priekšā. Tieši “Dzirksteles” sniegtā informācija izraisīja sabiedriskās aktivitātes starp iedzīvotājiem, kas pats par sevi ir apsveicams fakts.
Tā kā laikraksts vienmēr kritiski ir raudzījies uz novada domes darbu neatkarīgi no tā, kurš tobrīd ir atradies vadības krēslā, G.Limmanes uzskaitījumos, vērtējot A.Vējiņa kā pašvaldības vadītāja pienesumu, gribas norādīt uz neprecizitātēm. Jā, tieši A.Vējiņš novada domē “saveda kārtībā autotransporta lietu”, kā uzsver G.Limmane, panākot, lai dienesta automašīnas netiktu lietotas privātām vajadzībām. Tomēr jau viņa priekšgājēja Andra Apinīša domes vadības laikā pašvaldības transports tika aprīkots ar GPS (globālās pozicionēšanas sistēmu), transporta izmantošanai bija noteikti limiti un par nelietderīgu lietošanu bija jāatbild. Vienotās grāmatvedības sistēmas ieviešanu domē pierakstīt A.Vējiņam itin nemaz nav godīgi. To iesāka un gandrīz jau pabeidza A.Apinītis. A.Vējiņš tikai pielika pēdējo punktu šajā procesā. Arī skolu reformas ieviešana nav A.Vējiņa izdomājums, tā sākās vēl rajona padomes darbības laikā, turpinājās, izveidojoties novadam. Sākumskolu tīkla veidošana bija izdomāta jau iepriekšējā sasaukumā. Tāpat optimizāciju pilsētas un pagastu pārvaldēs jau veica saistībā ar jau minēto grāmatvedības centralizāciju. G.Limmanei nav taisnība, ka “Dzirkstele”, kā viņa saka, klusē par “vēl citām labajām lietām”, kuras bija A.Vējiņa lobijs. Neklusējām ne par pretrunīgo ieceri centralizēt kultūras nozari, ne par lielā stadiona rekonstrukcijas “iesaldēšanu”, ne par peldbaseina sapni un vēlmi redzēt vienu cilvēku kā novada sporta vadoni, ne par jau iepriekšējā sasaukuma laikā organizēt sākto Novadnieku dienu nejēdzīgu preparēšanu, ne par konfliktu risināšanu ar darbiniekiem tiesā un ētikas komisijā.
G.Limmane pārmet deputātiem, ko viņi risinot savu iedzīvotāju labā. Visu risina! Risina visi kopā. Ne A.Vējiņš, ne tagad Normunds Audzišs, ne iepriekš Sandra Daudziņa un Nikolajs Stepanovs vieni paši neko nerisināja. Domes priekšsēdētājs ir tikai viens cilvēks. Taču domes lēmumus visi deputāti pieņem kopā, viņi balso par katru lēmumu.
G.Limmane izsakās, ka deputāti ir “staiguļi”. Iespējams, ar to domāta startēšana vēlēšanās vairākos sasaukumos pēc kārtas no atšķirīgu partiju saraksta. Tāda prakse patiešām ir raksturīga. Tomēr – arī A.Vējiņam.
G.Limmane piemin Vecgulbenes muižas teritorijā īstenotus projektus – gan neizdevušos, gan augsti vērtētus. Tiek pieminēts arī uzņēmēja Ainara Meldera vārds un viņa vēlme atjaunot savu privāto Balto pili, piesaistot Eiropas naudu. Tas jāvērtē tikai pozitīvi! Pašvaldība A.Vējiņa vadībā nenobalsoja par Baltās pils pirkšanu, bet uzņēmējs to nopirka. Tas ir atzīstams un atbalstāms solis ne tikai novada, bet visas Latvijas kontekstā.
