Artūrs Brūniņš: “Es gaidu sezonas beigas, lai jau varētu sākt gatavot puišus nākamajai sezonai.”
Basketbola komanda “Gulbenes buki/ BJSS” pagājušajā sestdienā aizvadīja kārtējo spēli Latvijas Basketbola līgas 2.divīzijā. Diemžēl cīņā pret Arvja Stecka trenēto komandu “Liepājas lauvas 2” pašā spēles izskaņā tika piedzīvots zaudējums ar rezultātu 68:69.
Artūra Brūniņa trenētajai “Buku” komandai šis bija 13.zaudējums 15 spēlēs. “Buki” Latvijas Basketbola līgas 2.divīzijā kopvērtējumā šobrīd ierindojas pēdējā – 19. – vietā. Mūsu basketbolistiem ir atlikusi tikai viena spēle, kas savā laukumā pret komandu “Jēkabpils-2” tiks aizvadīta 20.martā.
“Es ar komandu sāku strādāt novembrī. Pats gan kā sportists, gan arī kā treneris uzskatu – lai sezona būtu veiksmīga, pats svarīgākais ir vasaras darbs, bet šajā sezonā diemžēl tas ir izpalicis, tādēļ arī rezultāti varbūt nav tādi, kādus, piemēram, vēlētos es vai arī kāds cits,” saka A.Brūniņš. “Situācija ir smaga, jo trūkst spēlētāju. Puikām, kas šobrīd pie manis trenējas, neko nevaru pārmest – viņi dara, ko māk, viņi cenšas, treniņos cītīgi strādā, bet pagaidām ir tā, ka vairāk varbūt neizdodas nekā izdodas. Varbūt viņi kaut kur nenocīnās līdz galam, varbūt viņiem vēl nav iestrādājies, ka nevar spēlēt ar pusspēku, ka uzvaras nāk caur sāpēm un grūtībām. Iespējams, viņi arī vēl nav pieraduši pie manām treniņmetodēm, jo treniņi ir smagi. Puišiem vēl ir daudz jāmācās basketbolā, taču viņu atdeve treniņos man patīk.”
A.Brūniņš norāda, ka šo sezonu, ņemot vērā rezultātus, diemžēl nevar novērtēt ar plusa zīmi, taču dzīve ar to nebeidzas. “Es gaidu sezonas beigas, lai jau varētu sākt gatavot puišus nākamajai sezonai, meklēt vēl spēlētājus un piesaistīt viņus sporta skolai. Gribas mēģināt atdzīvināt “Bukus”. Ir doma, ka “Buku” spēlētāji būtu no mūsu sporta skolas. Varētu tikt meklēti arī jaunieši no Rīgas, kuri trenētos mūsu sporta skolā un būtu uz vietas. Vēlos izveidot komandu, kas visu laiku ir šeit, nevis puse spēlētāju ir Rīgā un puse – Gulbenē, tad ir grūti kaut ko sasniegt. Ir jābūt arī iekšējai konkurencei. Lai puiši arī cīnās par vietu sastāvā un vēlas sevi parādīt! Ja nav pašatdeves, nāk nākamais. Šis darbs ir jāpaveic vasarā, un tas jau lēnām tiek plānots,” stāsta treneris. A.Brūniņš atzīst, ka arī viņam pašam kā trenerim ir daudz jāmācās, bet trenera darbs viņam šķiet interesants. “Es uzskatu, ka basketbols Gulbenē vēl nav miris, vienkārši ir fanātiski jāstrādā, tad būs arī rezultāti. Cerams, ka arī skatītāji būs pacietīgi un atkal pienāks brīdis, kad basketbola spēļu laikā tribīnes būs pilnas ar skatītājiem.”
