Ne viens vien gulbenietis ir atpūties ballītēs un diskotēkās, kurās par mūziku rūpējas dīdžeji Dzintars un The Little Pink Lady. Šis pāris ir kopā gan uz skatuves, gan arī dzīvē. Tie ir gulbenieši Dzintars un Irīna Abakoki.
Dzintars stāsta, ka ar diskotēku vadīšanu un pasākumu apskaņošanu viņš sācis nodarboties 1992.gadā un sācies tas viss ir pavisam nejauši. “Sāku strādāt Daukstes pamatskolā par sporta skolotāju, un pēc kāda laika viens no vietējiem puišiem man piedāvāja, vai es nevēlos kopā spēlēt diskotēkas. Tobrīd par to it neko nezināju, taču nolēmu – kāpēc ne?” stāsta Dzintars. Tiesa, abi ar šo puisi atskārtuši, ka viņiem ir tikai viens lentu magnetafons un austiņas, bet, lai varētu spēlēt diskotēku, vajadzīgs vēl arī daudz kas cits. “Mēs apgājām ciemu un no katra pazīstama cilvēka paņēmām kādu ierīci – no viena skaļruņus, no otra pastiprinātāju, no cita gaismas, un tā varējām nospēlēt diskotēku. Vēlāk, kad arī Gulbenē sāku spēlēt diskotēkas, pārsvarā tas bija skolās, aparatūru īrēju no vietējiem apskaņotājiem, taču ar laiku iegādājos pats savu aparatūru. Un tagad šis klāsts arvien tiek papildināts un nu jau tiek strādāts ar pašām jaunākajām tehnoloģijām,” stāsta Dzintars. “Ja dīdžejošana sākotnēji bija vienkārši interesanta nodarbe un ar to nodarbojos prieka pēc, ar laiku tas viss gāja plašumā. Šobrīd patīkamais tiek apvienots ar lietderīgo, dīdžeja darbs ir kļuvis arī par tādu kā nelielu biznesiņu,” atzīst Dzintars.
Ilgu laiku vērotāja pozīcijā
Tagad jau pāris gadus kopā ar Dzintaru darbojas arī viņa sieva Irīna. “Kā dīdžejs darbojos trīs gadus, taču netieši jeb vērotāja pozīcijā esmu bijusi jau kādus 12 gadus. Es nekad nebiju domājusi, ka kādreiz pievērsīšos šai nodarbei, un tādēļ apzināti nevēroju Dzintaru strādājam, taču kādā pasākumā Dzintars palūdza man viņu uz kādu mirkli aizstāt un man tas ļoti labi izdevās, tā arī sāku pamazām darboties, un tagad abi esam līdzās arī uz skatuves,” atklāj Irīna. Stāstot par to, kā izvēlēts skatuves vārds, viņa atklāj, ka šis vārds raksturo viņu pašu. “Esmu augumā maza, tādēļ “little”, “pink” atbilst manam romantiskajam raksturam un “lady” – esmu taču sieviete. Jāpiebilst, ka šis skatuves vārds bija Dzintara ideja, kas patika arī man,” saka Irīna. “Savukārt, kad es sāku savas dīdžeja gaitas, visi dīdžeji bija pazīstami ar saviem īstajiem vārdiem, tā arī es atstāju – dīdžejs Dzintars. Laikam ejot, daudzi pieņēma dažādus neikdienišķus skatuves vārdus, taču es nolēmu palikt pie sava vārda.”
Spēlē plašākai publikai
Dzintars stāsta, ka viņam pašam patīk dažāda mūzika, tas, kādu mūziku kurā brīdī viņš klausās, ir atkarīgs arī no noskaņojuma. “Varu klausīties gan popmūziku, gan krievu mūziku, gan arī alternatīvo mūziku. Savukārt, runājot par to, kādu mūziku spēlēju diskotēkās un ballītēs, varu teikt, ka cenšos pielāgoties publikai. Pēc dziesmām septiņām astoņām noteikti jau ir trāpīts uz īstajām notīm. Mēs ar Irīnu esam tie dīdžeji, kas nespēlē tikai kādu konkrētu mūzikas stilu, bet spēlē plašākai publikai. Vairāk tā ir populāra mūzika, mūzika kas skan radio, ko visi zina, dzied līdzi un kas visiem patīk,” saka Dzintars. Irīna piebilst, ka viņi var pielāgoties dažādām publikām un dažādām gaumēm. “Cilvēkiem ir jācenšas izdabāt, tāpēc taču viņi arī nāk atpūsties. Mums patīk, ka cilvēki gūst baudu!” saka Irīna. “Mums pašiem patīk mūzika, patīk, ka cilvēki ir apmierināti. Ir gadījies, ka pasākuma beigās cilvēki aplaudē vai arī pienāk klāt un pasaka: “Paldies, bija labi!” Tas sniedz gandarījumu!” atzīst Dzintars. Irīna priecājas, ka viņiem abiem ir kopīga šī nodarbe. “Jebkuram pārim ir jābūt kaut kam, ko viņiem patīk darīt kopā. Mums ir interesanti, piemēram, svētdienu rītos brokastot un apspriest, kā veicās, kas bija labi, kas slikti,” stāsta Irīna un Dzintars viņai piebalso: “Mēs viens otru palabojam un arī paslavējam. Bieži vien gadās arī pasākumi, kad katrs spēlējam citā vietā, bet es Irīnai uzticos, zinu, ka viņa izjūt publiku un ka visu vakaru spītīgi nespēlēs kaut ko konkrētu, bet centīsies iepriecināt visus.”
Brīvo laiku velta ģimenei
Dzintars un Irīna atklāj, ka viņiem ir arī kāds sapnis – viņi gribētu kādreiz aizbraukt uz dīdžeju paradīzi – Ibizu, protams, kā klausītāji. “Lai arī tas notiek samērā reti, mēs šad tad apmeklējam arī pasākumus tepat un klausāmies, kā spēlē citi dīdžeji. Protams, sākumā pasākumu novērtējam no sava skatpunkta un tikai tad sākam to baudīt,” saka Irīna. Dzintars piebilst, ka viņi necenšas kritizēt, bet gan apspriež, varbūt arī paši kaut ko pēc tam var izmantot savā darbībā. “Tiešām vispirms visu novērtējam profesionāli un tikai tad atpūšamies.” Irīna un Dzintars stāsta, ka citi ir smējušies – viņiem gan visa dzīve paiet vienos tusiņos, taču paši saka – viņi to vairāk uztver kā darbu. Varbūt arī tieši tas ir par iemeslu, kāpēc reizes, kad paši nespēlē ballītes, viņi vislabprātāk pavada mājās, vienkārši atpūšoties, nevis dodoties uz kādiem pasākumiem. “Mums ir trīs bērni, mēs atpūšamies kopā ar viņiem – paskatāmies kādu labu, vecu filmu, ja ir labs laiks, dodamies dabā, vasarā rīkojam piknikus. Mums patīk atpūsties ģimenes lokā. Tas sagādā prieku arī bērniem,” stāsta Irīna. Viņa piebilst, ka laikā, kamēr viņi strādā, bērni labprāt dzīvojas ar vecmāmiņām. “Darbdienās visi esam kopā, piektdienu un sestdienu vakari ir vecmāmiņu laiks un bērniem tas patīk, bet svētdien atkal visi esam kopā! Lai arī bērni it kā vēl ir mazi, mēs jau esam saņēmuši jautājumu no viņiem – kad arī viņi beidzot varēs doties uz disenītēm pie mums. Laiks skrien ļoti ātri…” domīgi piebilst Irīna.
Un tiešām laiks skrien ļoti ātri. Dzintars uz skatuves kā dīdžejs ir jau 20 gadus. “Šobrīd man jau vairs nav tas vecums, lai tiektos kļūt pat labāko dīdžeju Latvijā, un man tas nav pats svarīgākais. Kā jau iepriekš minēju – man galvenais ir, lai publika ir apmierināta un lai nāk atkal!” Irīna savukārt piebilst, ka katrs atrod vietu šajā pasaulē. “Galvenais, lai tas, ko dari, pašam arī patīk!”
