Hipotēku bankas Vidzemes novada vadītājai, ilggadējai bankas Gulbenes filiāles vadītājai Līgai Naglei piemīt lietišķas sievietes skatiens un dzīves redzējums, taču arī viņa reizēm ļaujas dažādām vājībām un tic sapņu piepildījumam.
Hipotēku bankas Vidzemes novada vadītājai, ilggadējai bankas Gulbenes filiāles vadītājai Līgai Naglei piemīt lietišķas sievietes skatiens un dzīves redzējums, taču arī viņa reizēm ļaujas dažādām vājībām un tic sapņu piepildījumam.
– Kā vadītājai jums jābūt stingrai, bet vai reizēm ļaujaties būt arī vāja?
– Jā, man reizēm gribas, lai apkārtējie mani pažēlo, bez tā nevar iztikt neviena sieviete. Kurai gan nepatīk, ja pievērš uzmanību. Mani mīļie cilvēki mani ļoti lutina, piemēram, sagaida mājās ar garšīgām vakariņām – tad es jūtos ļoti labi.
– Vai vieglāk ir vadīt sieviešu vai vīriešu kolektīvu?
– Mūsu kolektīvā ir tikai sievietes. Jāteic, ka tam ir gan pozitīvas, gan negatīvas puses. Man šķiet, ka jauktā kolektīvā būtu vieglāk strādāt – tad būtu lielāka viedokļu atšķirība, taču pati esmu veidojusi šo kolektīvu, pati vien esmu vainīga (smejas).
– Cikos vakarā beidzat darbu? Vai spējat darbu atstāt darbā?
– Darbu atstāt darbā ir ļoti grūti. Vienreiz nedēļā es parasti braucu uz Rīgu, tad mans darba laiks sākas ap četriem rītā un beidzas ap deviņiem vakarā. Vidēji es darbu sāku pulksten 8.00 un beidzu pulksten 20.00.
– Ar augustu jūs esat Vidzemes reģiona vadītāja. Vai tas nozīmē, ka viegli ļaujaties pārmaiņām un kaut kam jaunam?
– Jauns tas nekas nav, bet šobrīd es vairāk varēšu veltīt laiku tieši reģiona darbam, pirms tam darīju gan vienu, gan otru darbu. Kopumā savā dzīvē jau laikam neko daudz vairs nevaru izmainīt. Viss manā dzīvē ir salikts pa plauktiņiem.
– Kā vērtējat Gulbenes izaugsmi 10 gadu laikā?
– Gulbenes rajonā ir ļoti maz jaunu uzņēmumu. Tie, kas ir, attīstās un domā par augšupeju, bet jauni uzņēmumi nerodas. Tas ir tāpēc, ka visi jaunieši izvēlas doties projām, negribas nemaz prognozēt, kas notiks vēl pēc 10 gadiem.
– Kā pavadāt brīvo laiku? Kādas ir jūsu aizraušanās?
– Cik atliek laika (pārsvarā tie ir sestdienu vakari), ziemā cenšos paslēpot. Vismaz vienu dienu nedēļā man tas ir vajadzīgs. Pagājušajā gadā izmēģināju paslēpot arī Slovākijā, Tatros. Tas bija ļoti jauki. Protams, es neesmu azartiska slēpotāja, esmu vairāk slēpotāja – atpūtniece. Man patīk garas trases. Šeit tuvākajā apkārtnē parasti braucu uz Rēķu un Lido kalnu, bet, tiekot divus un trīs kilometrus garās trasēs, jūtos pavisam citādāk – braucu ar lielu prieku. Ar distanču slēpošanu tagad vairs tik ļoti nenodarbojos, taču kādreiz pievērsos arī tai.
Vasarā man patīk ceļošana, cenšos katru gadu kaut kur aizbraukt. Visvairāk esmu apceļojusi Vāciju, jo tagad tur dzīvo mana meita. Vācijā esmu bijusi vismaz divas reizes gadā, tad arī apskatāmies tuvāko apkaimi. Man ļoti patīk arī Šveice, patīk viss, kas ir saistīts ar kalniem. Šobrīd vairāk ceļoju pa Eiropu, taču esmu plānojusi, ka kādreiz vajadzētu vismaz vienu reizi aizbraukt uz katru kontinentu. Tas gan droši vien būs pensijas gados.
Tagad pastiprināti atkal mācos vācu valodu, bez tās neiztikt, ciemojoties Vācijā. Vasarā man patīk arī braukt ar velosipēdu, doties ogot, sēņot. Man patīk uzturēties brīvā dabā, visu laiku būt telpās ir grūti.
– Kāda ir pēdējā grāmata, ko izlasījāt?
– Nemaz neatceros. Kādreiz vēl paskatos televīzijā kādu filmu, bet grāmatu lasīšanai neatliek laika. Taču dažādu informāciju var atrast internetā.
– Ko jūs citiem noteikti ieteiktu dzīvē paveikt?
– Jauniešiem noteikti iesaku iegūt izglītību, bez tās mūsdienās neko nevar sasniegt. Ir jāmācās arī valodas. Ja būs laba izglītība un cilvēks pārzinās valodas, viņš būs pieprasīts darba tirgū. Un galvenais – katrs darbs ir jādara godīgi un ar atbildības sajūtu.
– Par ko sapņojāt apmēram pirms 10 gadiem?
– Deviņdesmitajos gados sapņoju atrast stabilu darbu, iepriekš strādāju kolhozā par agronomi, bet tad nāca juku laiki. Stabilu darbu esmu atradusi, šis sapnis ir piepildījies. Viss ir noticis, kā iecerēts, dzīve ir gājusi uz augšu.
– Vai jūs spētu izdzīvot uz vientuļas salas?
– Ja uz vientuļas salas es nokļūtu pēc saspringta darba cēliena, kādu laiku tur varētu padzīvot, taču ilgi ne, man gribētos atpakaļ pie cilvēkiem. Ko es tur ņemtu līdzi? Noteikti sērkociņus, lai varētu iekurt uguni. Mīļu lietiņu, ko gribētos paņemt līdzi, man nav. Es laikam esmu pārāk lietišķa.
– Bet varbūt jums ir kāds amulets?
– Pašreiz nav. Vienīgi mašīnā man ir sargeņģelītis, jo es ļoti daudz braucu ar mašīnu. To man uzdāvināja meita, lai tas sargā mani.
– Kā jūs tērētu lielu naudas summu?
– Man gribētos personīgo māju, gribētos, lai arī meita varētu dzīvot privātmājā, palīdzētu arī citiem radiem, draugiem un paziņām. Pati sev vien šo naudu neiztērētu, jo man apkārt ir ļoti daudz mīļu cilvēku, kam varētu palīdzēt.
– Kur rodat piepildījumu savai dzīvei?
– Pirmkārt, tas ir darbs. Ja nebūs darba, tad dzīvē nevarēs piepildīt savas vēlmes, aizraušanās. Man patīk kaut ko redzēt, apskatīt. Arī slēpojot gūstu labas sajūtas, tad var nedomāt ne par ko citu un aizmirsties, vējš aizpūš prom visas sliktās domas.
– Kā vērtējat sevi? Vai pievēršat uzmanību tam, ko saka citi?
– Tas ir labi, ka par tevi runā, saproti, ka neesi miris (smejas). Protams, tam pievēršu uzmanību, pārdomāju, kas ir pareizi, kas – ne, visu izvērtēju. Par sevi varu teikt, ka man ir liela atbildības sajūta, jebkuru darbu daru no sirds, esmu centīga, taču man laikam piemīt arī darbaholisms.
– Cik nozīmīgu vietu jūsu dzīvē ieņem ģimene?
– Kad ir iespējams, satiekos un sazvanos ar meitu, braucam ciemos. Iespējams, darba dēļ ne vienmēr ģimenei esmu veltījusi pietiekami daudz laika, taču man ir svarīgi atrasties mājās, ir svarīgi, ka mani kāds gaida, domā par mani.
– Kas ir vajadzīgs, lai jūs justos laimīga?
– Man ir svarīgi justies kādam vajadzīgai, lai būtu veselība, lai varētu strādāt un pilnveidoties. Man nav vajadzīga liela laime, bet daudz mazu laimīšu.
***
Vizītkarte
Līga Nagle 1994.gadā sākusi strādāt “Laukkredītā”.
1997.gadā sāka darbu Hipotēku bankas Gulbenes nodaļā par kredītinspektori. 2000.gadā sāka strādāt par Hipotēku bankas Gulbenes nodaļas vadītāju.
Šogad sāk strādāt par bankas Vidzemes reģiona vadītāju.
Par labiem darba rezultātiem saņēmusi vairākus Hipotēku bankas apbalvojumus.
